
5 padomi pusaudžu vecākiem reproduktīvās veselības profilaksei 0
Vairums vecāku apzinās, ka pusaudža gadi ir sarežģīts dzīves posms, kurā jaunais cilvēks, aizrāvies ar dzīves izzināšanu un konfliktēdams ar pasauli, mēģina atrast sevi un savu vietu dzīvē. Tāpēc tieši pusaudža vecumā nereti tiek pieļautas kļūdas par kurām nākas maksāt daudzu turpmāko gadu garumā. Saskaņā ar reproduktīvās veselības klīnikas “Mama Rīga” vērojumiem, vairumam pieaugušo cilvēku – gan vīriešiem, gan sievietēm – neauglības problēmas cieši saistītas ar jaunībā pieļautu neapdomību.
“Starptautiskos pētījumos pierādīts, ka cilvēka – gan vīrieša, gan sievietes – auglību var ietekmēt aptuveni 20 dažādi faktori un saslimšanas. Praksē visbiežāk vērojams, ka neauglības iemesls ir vairāku savstarpēji saistītu faktoru kopsumma, kas finālā summējas jau kā divu cilvēku riska faktoru kopsumma. Ļoti bieži, ārstējot neauglību, atklājas, ka cilvēkiem pieaugušā vecumā nākas maksāt par savu nezināšanu un neapdomību jaunībā. Turklāt, attīstoties embrioloģijas zinātnei, aizvien vairāk iespējams runāt ne tikai par neauglību kā faktu, bet arī par dažādiem tās riskiem un līdz ar to arī auglības kā reproduktīvās veselības profilaksi,” stāsta klīnikas “Mama Rīga” vadošā reproduktīvās veselības speciāliste Viktorija Zaletova.
Tāpēc sabiedrības izglītošanai klīnika “Mama Rīga” sagatavojusi TOP 5 ieteikumus vecākiem par reproduktīvās veselības profilaksi pusaudžiem:
1.Seksuālā dzīve. Neapdomīga tās uzsākšana agrīnā vecumā saistās ar visaugstākajiem auglības riskiem gan zēniem, gan meitenēm. Tā ietver daudzus riskus plašā spektrā, kas dabā visbiežāk mēdz izpausties dažādās savstarpējās kombinācijās. Visiem zināmākais un līdz ar to visbiežāk piesauktais risks ir neplānota grūtniecība un aborts, kas var atstāt negatīvas sekas uz sievietes auglību. Taču cita, ne mazāk būtiska, problēma ir seksuāli transmisīvās infekciju slimības. Auglībai ļoti augsti riski ir tajos gadījumos, kad saslimšana norit slēptā formā, neradot labi pamanāmus pašsajūtas traucējumus, kas liktu nekavējoties doties pie ārsta. Svarīgi minēt, ka saslimšana, kas norit slēptā formā, organismā var atstāt tikpat nepatīkamas – un ilgtermiņā nereti vēl bīstamākas – sekas, kā gadījumos, kad tā norit atklāti ar skaidri jūtamām nepatīkamām izpausmēm. Vērojams, ka auglības problēmu gadījumos ar jaunībā neārstētas seksuāli transmisīvās infekcijas sekām biežāk saskaras vīrieši. Tāpat agrīna un nepārdomāta seksuālā dzīve bieži nes līdzi dažādus iekaisumus gan zēniem, gan meitenēm. To izraisītās sekas var veicināt arī uzturs, medikamenti un citi faktori. Vērojams, ka dabā visi augstāk minētie faktori visbiežāk sastopami dažādās kombinācijās. Taču paši pusaudži parasti nenovērtē kādas sekas šīs saslimšanas var atstāt uz auglību un līdz ar to – visu turpmāko dzīvi.