Kartupeļi ir ļoti jutīgi pret barības vielu daudzumu. 5 padomi, kā izaudzēt tos piemājas dārziņā 1
Ilona Klovāne, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Kā izaudzēt lielu kartupeļu ražu piemājas dārzā?” – jautā Velta no Tukuma novada.
1. Kūtsmēsli un minerālmēsli
Kartupeļu kolekcionārs, agronoms Elvijs Brauns skaidro, ka kartupeļi ir ļoti jutīgi pret barības vielu daudzumu augsnē (tiem sevišķi nepieciešams kālijs) – to pārbagātība vai deficīts pasliktina tupeņu garšas īpašības un uzglabāšanu. Lai izaudzētu labu ražu, reizi četros gados ieteicams veikt augsnes analīzes, it īpaši, ja augsne mazdārziņos tiek intensīvi mēslota. Augsnes analīzēs nosaka pamata barības elementus (kāliju, fosforu, kalciju, magniju), pH un organisko vielu.
Lai izaudzētu 3,5 kg kartupeļu no kvadrātmetra, augi jānodrošina gan ar organisko mēslojumu, gan minerālmēsliem.
Organiskais mēslojums veicina mikrobioloģisko aktivitāti augsnē, bagātina to ar slāpekli, fosforu, kāliju, kā arī sēru, kalciju, magniju. Piemājas dārzā ieteicams labi satrūdējušus kūtsmēslus iestrādāt katru gadu rudenī. Nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus ar lielām salmu atliekām, jo tie veicina slimību izplatību, turklāt bumbuļiem zūd garšas īpašības, tie slikti glabājas.
Ja augsnes analīzēs konstatēts zems kāda barības elementa nodrošinājums, pamatmēslojumā var iestrādāt komplekso mēslojumu, piemēram, ar NPK attiecību 11–11–21, dodot 30–80 g uz kvadrātmetru.
Kartupeļiem ir sekla sakņu sistēma, un kālijs un fosfors ir mazkustīgi, tāpēc mēslojumu labāk likt tieši vadziņā. Slāpekli un citus barības elementus, kas ir kustīgi, var lietot līdz bumbuļu aizmetņu veidošanās sākumam.
Kartupeļiem nav piemēroti mēslojumi, kuros ir augsts hlora vai slāpekļa sastāvs, piemēram, kālija hlorīds, urīnviela, jo ietekmē kartupeļu kvalitāti pēc vārīšanas – tie tumšojas, slikti glabājas.
2. Stāda vidēji lielus bumbuļus
Parasti kartupeļus stāda vagās, starp kurām ir 70–75 cm attālums. Lai iegūtu daudz lielu bumbuļu, stāda vidēji lielus, 40–45 mm diametra bumbuļus. Mazākus nav ieteicams, jo tajos nereti var būt kādas slimības patogēns, kas kavējis tiem izaugt lielākiem. Uz katru metru izvieto 4–5 bumbuļus. Šādi augi veido lielāku lapu virsmu, un bumbuļos palielinās sausnas saturs (tas ietekmē uzglabāšanos un garšas īpašības).
3. Piebarošana caur lapām
Lai iegūtu lielāku ražu, kartupeļus ieteicams mēslot caur lapām, piemēram, ar šķidro mēslošanas līdzekli Hifos. Pirmoreiz to dara, kad stolonu galos parādās jaunie kartupelīši. Kopumā der mēslot 2–3 reizes. Miglo mākoņainā laikā, no rīta līdz plkst. 12 vai laika periodā no plkst. 15 līdz vakaram. Mēslošanai caur lapām izmanto muguras vai rokas smidzinātāju.
4. Vajag laistīt!
Ar mātes bumbulī esošo enerģiju kartupelim pietiks līdz dzinumu iznākšanai augsnes virspusē. Ja ilgstoši pieturas sauss laiks, stādījumu vajag laistīt, citādi uz labu ražu nav ko cerēt.
Kartupeļus laista reti un pamatīgi. Vislabāk šļūteni, kurā ik pa gabaliņam izveidoti caurumi, izvilkt vagas augšpusē. Tādējādi netiek mitrinātas auga lapas un samazinās slimību risks. Laistot bieži, kartupeļiem tiek kavēta sausnas uzkrāšanās un tie sliktāk glabāsies.
Ar lakstu puvi piemājas dārzos cīnīties grūti, it sevišķi, ja iestādītas šķirnes ar mazāku izturību pret slimību. Lakstu puves parādīšanos kartupeļos veicina silts un mitrs laiks, un augiem tad jau ir lieli laksti. Slimību izplatību var aizkavēt, ierīkojot stādījumus valdošo vēju virzienā, kā arī bumbuļus iediedzējot.
5. Pret kartupeļu lapgraužiem
Šis gads būs kaitēkļiem bagāts, jo siltā ziema Kolorādo vaboļu populāciju nav samazinājusi. Īpaši vērīgiem jābūt, ja lapgrauzis mazdārziņā bijis arī pērn. Kaitēklis izlidos, tiklīdz laksti parādīsies augsnes virspusē. To ierobežošanai kartupeļu lauciņā var izlikt dzeltenos līmes vairogus. Ja ir daudz brīva laika, var līdzēt lakstu drebināšana, taču tas jādara katru dienu. Turklāt ar šo metodi var iznīcināt tikai daļu kaitēkļu, tāpēc daudz praktiskāk ir vaboles un kāpurus ik pa laikam nolasīt ar rokām, neaizmirstot paskatīties zem lapām, kur var būt sadētas oliņas.
