5 padomi, kā dzīvot un medīt dabai draudzīgāk 1
Aizvien biežāk gan presē, gan citos medijos saskaramies ar ziņām par klimata problēmām, piesārņojumu un citiem saasinājumiem, ar kuriem tiešā vai netiešā veidā nākas saskarties ikvienam no mums.
Lai arī netrūkst pamatotu un loģisku aicinājumu, bieži vien uzmanības centrā nonāk tieši tās banālās idejas, uz kurām aicina ļaudis, kas sevi nepelnīti dēvē par vides aktīvistiem. Vai taisnība ir tam, kurš visskaļāk bļauj, lai spriež un vērtē katrs pats.
Tomēr, nenoliedzami, par nākotni atbildīgi esam tikai mēs paši, tāpēc varbūt būtu vērts padomāt par dažām visai vienkāršām niansēm, lai bez sabiedrības uzspiestām liekulībām varam dzīvot un medīt zaļāk un dabai draudzīgāk.
Nē vienreizlietojamajām krūzītēm!
Agrajos rītos, ceļoties vēl krietni pirms saules lēkta, krūze karstas kafijas ir pirmais, pēc kā sniedzas roka, tomēr ne vienmēr atrodas laiks, lai to dzertu mājās, tāpēc ideāls variants varētu šķist tuvējais benzīntanks.
Vairums izvēlēsies savu rīta dzērienu baudīt uz vietas piedāvātajās vienreizlietojamajās krūzītēs ar dabai pagalam nedraudzīgajiem plastmasas vāciņiem. To vietā būtu vērts iegādāties nelielu termosu vai termokrūzi, kas, pirmkārt, ļauj izvairīties no lieka plastmasas patēriņa, otrkārt, saglabā dzērienu siltu krietni ilgāk nekā vienreizlietojamās krūzes un, treškārt, neļauj šķidrumam izlīt pat tad, ja krūze mašīnā vai somā apgāzusies.
Turklāt pēdējā laikā aizvien vairāk pieaug to tirdzniecības vietu skaits, kas piedāvā dzērienam simbolisku atlaidi, ja vien to iepilda savā līdzpaņemtajā traukā, līdz ar to termoss ar laiku sevi burtiski ar uzviju atpelna.
Tas pats attiecas uz plastmasas ūdens pudelēm, par kurām tik ļoti negribas domāt, jo vienkāršāk šķiet tās ikreiz nopirkt un drīz vien izmest, tomēr šajā starpposmā tās mētājas mašīnā pie pasažieru kājām, radot neērtības, nevajadzīgu troksni un neglītu skatu, tāpēc arī tās var aizstāt ar daudzreiz lietojamajām ūdens pudelēm, kas nemaksā astronomiskas summas, toties krietni samazina radīto atkritumu daudzumu.
Iestādi koku
Lai arī apmežoto platību skaits Latvijā gadu laikā pieaug, mums, medniekiem, vajadzētu būt tiem, kas ar savu devumu atbalsta ne vien jaunaudžu aizsardzību no pārnadžu radītajiem bojājumiem, bet arī pašiem stādīt jaunus kokus. To var darīt ne vien medību platībās, bet arī tuvējā piemājas teritorijā, iespējams, pat veidojot šādu pasākumu par ikgadēju tradīciju.
Salasi izšautās čaulītes
Izmestas vai vienkārši nesavāktas tukšas čaulītes visās iespējamajās krāsās un rūsēšanas pakāpēs noteikti nerada patīkamu iespaidu par visu mednieku kopienu, it īpaši ja tās nejauši uziet garāmgājēji, sēņotāji vai atpūtnieki, turklāt izšautas gludstobra munīcijas čaulītes, bieži vien noklātas ar svina nogulsnēm, tāpat ka jebkurš cits plastmasas izstrādājums, dabā nesadalās vairākus simtus gadu.
Lieliski, ja roka stiepjas ne vien pēc paša izšautas čaulītes, bet arī pēc kāda kolēģa nolaidības, tomēr lielākoties tas gulstas vien uz katra paša godaprāta un atbildības.
Ir mednieki, kas tukšās čaulītes krāj, uz katras atzīmējot datumu un medījumu, tādējādi materializējot piedzīvojumu un gūtos iespaidus, daži tās pārlādē, savukārt radošie prāti no tām pagatavo dažādus unikālus krikumus, sākot no atslēgu piekariņiem un piespraudēm, beidzot ar korķviļķiem.
Viena mašīna divu vietā
Bieži vien medības ir vienīgais iemesls sabraukt un satikties medniekiem no dažādiem Latvijas nostūriem, tāpēc ne vienmēr ir iespēja vairākiem cilvēkiem sasēsties vienā mašīnā un doties ceļā kopā, tomēr bieži vien pat blakus dzīvojoši kaimiņi uz mežu brauc katrs savā mašīnā, kas beigu beigās nesanāk nedz finansiāli, nedz ekoloģiski izdevīgi.
Lai arī līdzi ņemamo mantu parasti ir diezgan daudz, turklāt reizēm kaut kur ir jāievieto arī suņi, ar nelielu izdomu tas ir izdarāms visai vienkārši, turklāt degvielas cenu var dalīt uz braucēju skaitu, ceļā pavadītais laiks šķiet krietni īsāks un šoferi nemoka miegs, ja blakus ir kāds, ar ko aprunāties vai pat samainīties uz īsu atpūtas brīdi.
Izvēloties munīciju, izvērtē situāciju
Ļoti plašu diskusiju gan Eiropā, gan citur pasaulē rada svina munīcijas izmantošana medībās. Svins ir smagais metāls, tādējādi kaitīgs gan cilvēka organismam, gan arī videi, tomēr ne visās situācijās kategoriska tā aizliegšana radīs optimālo efektu. Kā zināms, šobrīd ir noteikti ierobežojumi svina munīcijas izmantošanai ūdensputnu medībās, kur ierobežojuma iemesli ir gluži saprotami, tomēr cita veida medībās izvēle ir katra paša ziņā.
No vienas puses, šaujot ar svina munīciju, nespējam simtprocentīgi garantēt svina mikrodaļiņu neesamību gaļā, bet, no otras puses, tā ir krietni drošāka kolektīvo medību laikā. It neviens variants nav viennozīmīgi ideāls vai viennozīmīgi ļauns – jāprot vien pašam novērtēt savas vajadzības un konkrēto situāciju.
