5 mīti par gripu 2
Viedokļus par gripu komentē epidemioloģe Raina Nikiforova.
1. No gripas un citiem vīrusiem var izvairīties, ja pietiekami bieži mazgā rokas.
Roku mazgāšana palīdz izvairīties no daudzām infekcijām un samazina mikrobu izplatību, tomēr ar gripu galvenokārt inficējas, ieelpojot gaisu, kurā ir gripas vīrusi.
2. Gripa nav nekas traks – kurš tad nesaaukstējas!
Saaukstēšanās slimības un gripa atšķiras: pirmās norit vieglāk, komplikācijas mēdz būt retāk. Tiesa, atsevišķi cilvēki gripu izslimo vieglā formā vai pat pavisam bez simptomiem, tomēr arī viņi spēj izplatīt vīrusu! Katru sezonu tiek hospitalizēti tūkstošiem gripas pacientu. Analizējot kopējo mirstības statistiku, gripas epidēmijas laikā tā ievērojami pieaug.
3. Gripas dēļ ņemt slimības lapu nav vērts.
Ja ar gripu slims cilvēks turpina strādāt, organismam ir grūtāk cīnīties ar vīrusu. Nākt uz darbu slimam turklāt ir nekoleģiāli: ir liels risks, ka inficēsies veselie darbabiedri un aiznesīs gripas vīrusu saviem tuviniekiem. “Ja mums kolektīvā kāds ir saslimis, iesakām izmantot sejas masku, lai no vīrusiem pasargātu pārējos,” stāsta epidemioloģe.
Cilvēks ir infekciozs (var aplipināt citus) dienu, pirms parādās gripas simptomi, un vīrusu izdala vidēji piecas dienas. Bērni gripas vīrusu var izdalīt ilgāk, aptuveni 10 dienu.
4. Lai izārstētos no gripas, ārsta palīdzība nav jāmeklē.
Ja ir augsta temperatūra un citi gripas simptomi (lauž kaulus, ir sauss klepus, nespēks, grūti elpot), tiešām nav ieteicams skriet uz veselības centru, lai kopā ar citiem slimniekiem sēdētu garā rindā pie ģimenes ārsta. Tomēr nepieciešams sazināties ar savu ārstu, it īpaši, ja slimo bērns, grūtniece, vecs cilvēks vai hronisku slimību pacients.
Slimības laikā jāuzņem daudz šķidruma un jālieto veselīga pārtika, tomēr nevajadzētu speciāli ēst vairāk vai otrādi – badoties. Jāpaliek mājās, jāklausa savam organismam. Ja gripa norit vieglā formā, ar to pietiek, bet jābūt uzmanīgam: ja trīs dienās simptomi nemazinās un stāvoklis pasliktinās, jāsauc ārsts.
5. Par gripu nav jāuztraucas.
Vienmēr varēs izārstēties, jo ir taču antibiotikas un dažādi pretvīrusu preparāti.Gripu izraisa vīruss, bet antibiotikas iedarbojas uz baktērijām, līdz ar to pret gripu tās nav iedarbīgas. Antibiotikas ārsts izraksta, ja ir aizdomas, ka gripai pievienojusies bakteriāla infekcija. Pretvīrusu preparāti (oseltamivirs un zanamivirs) palīdz tikai pirmajās saslimšanas dienās.
Latvijā ražotais remantadīns, ko plaši reklamē kā gripas profilakses un ārstēšanas līdzekli, nav efektīvs: vairāku gadu dati liecina, ka A tipa gripas vīrusiem ir izveidojusies izturība (rezistence) pret šo preparātu.
36,6°C konsultante RAINA NIKIFOROVA, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe
