Foto – Shutterstock

Zinātnieki vienmēr ir centušies sniegt fundamentālus medicīnisko problēmu izskaidrojumus. Virkne teoriju kļuvušas par pamatu smagu patoloģiju mūsdienu ārstēšanas metodēm un palīdzējušas glābt tūkstošiem dzīvību. Tomēr vēsturē ir zināmas tādas teorētiskās konstrukcijas, kuru ievērošana cilvēcei nesa postu un ciešanas, sagrāva likteņus un veselību daudziem cilvēkiem. Mēs vēlētos iepazīstināt lasītājus ar slavenākajām no šīm teorijām.

Zinātniskais rasisms

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Rasu teorijas cilvēces vēsturē radušās ne reizi vien. To veidotāji centušies izprast antropometrisko un citu ārējo atšķirību starp cilvēkiem no dažādām rasēm un etniskajām grupām dabu. Diemžēl bieži vien autori ienesa zinātniskā pētniecībā savus aizspriedumus un mēģināja pierādīt dažu tautu dabisko pārākumu pār citām.

Lielākā daļa no šiem teorētiķiem bija “kabinetu” zinātnieki un diez vai nojauta, kādi šausmīgi rezultāti var būt dēļ viņu politizēto sekotāju mēģinājumiem izmantot abstraktās konstrukcijas praksē.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

No dažu rasu pārākuma koncepcijas izauga zinātniskais rasisms, kas kļuva par pamatu cilvēkus nīstošai rasu politikai, kuru divdesmitā gadsimta 30.gados sāka realizēt vācu nacionālsociālisti. Viņu centieni diskriminēt tā saucamo zemāko rasu pārstāvjus nesa nāvi miljoniem nevainīgu cilvēku.

Eigēnika

Ideja uzlabot cilvēka dabu nav jauna. Principā sapnī padarīt visus cilvēkus skaistus, veselīgus un gudrus nav nekā slikta. Nepatikšanas sākas gadījumos, kad īstenot tamlīdzīgus plānus klāt ķeras politiķi, kuri sāk pārveidot cilvēku likteņus piespiedu kārtā, vadoties tikai pēc saviem priekšstatiem par vispārējo labumu.

Tā notika nacistiskajā Vācijā, kur tika izveidota organizācija “Dzīves avots”. Tās aizgādībā izveidoja īpašas mātes un bērna mājas, kurās dzīvoja rūpīgi atlasītas sievietes – “ražotājas”. Viņu uzdevums bija iznēsāt, dzemdēt un audzināt bērnus, kuri piederēja pie augstākās, āriešu rases. Par šo bērnu tēviem kļuva īpaši atlasīti SS virsnieki, kuri varēja pierādīt savu nevainojamo izcelsmi un asins tīrību. Tajā pašā laikā tos “āriešus”, kuri, sev par nelaimi, neatbilda nacistu rasu ideāliem, iznīcināja, pirmkārt jau garīgi slimos, invalīdus u.c. Eksperiments tika veikts ar vērienu un tikai Vācijas sakāve Otrā pasaules kara laikā to apturēja.