5 lietas, ko mīluļi mums var iemācīt 0
Patiesas jūtu izpausmes, sekošanu instinktiem, atvērtību jaunai pieredzei – ko vēl mēs varam mācīties no mājdzīvniekiem?
Portāls, kas veltīts apzinātai dzīvei, veica mājdzīvnieku īpašnieku aptauju. Klīniskā psiholoģe Jeļena Solomeina analizēja vispopulārākās atbildes un nonāca pie secinājuma, ka mājdzīvnieki var mums daudz ko iemācīt.
1. Kas mājdzīvnieka saimniekam ir vissarežģītākais?
“Mājas mīluļi dzīvo mazāk nekā cilvēki.”
“Kad nevari saprast, kas tiem vajadzīgs.”
“Nezināt, ko viņi domā.”
“Tas, ka viņiem ir garlaicīgi un skumji, kamēr mēs neesam klāt.”
“Atvaļinājums ārzemēs.”
“Suņa riešana, kad kāds tuvojas durvīm.”
“Nemēģināt sacensties ar suni skriešanā.”
“Vissarežģītākā lieta ir vainas sajūta. Kad visu dienu esi aizņemts, bet viņi sēž mājās un gaida.”
“Savākt smilšu kasti”.
“Maksāt rēķinus veterinārajā klīnikā.”
Pieņemot mājās dzīvnieku, mēs cenšamies apmierināt nepieciešamību rūpēties. Bieži vien suns vai kaķis kļūst par tā saukto pārneses objektu: mēs dāvājam tam mīlestību gandrīz kā bērnam. Kad mājdzīvnieks mirst, saimnieks pārdzīvo psiholoģisku traumu, viņš sēro un izjūt dziļu zaudējumu.
Daudzi mājdzīvnieku saimnieki ir nobažījušies, ka nevar atvēlēt viņiem pietiekami daudz laika. Iegādājoties mājdzīvnieku, mēs uzņemamies atbildību par to. Ja saistības neizdodas pildīt, tas izraisa vainas sajūtu. Bet šai medaļai ir otra puse – prieks un gandarījums, ka varam dot savam mīlulim laimīgu dzīvi.
2. Kā jūs raksturotu savas attiecības ar mājdzīvnieku?
“Simbioze.”
“Beznosacījumu mīlestība.”
“Apmātība.”
“Ģimene.”
“Jautrība, mīlestība un rūpes.”
“Cieņa un mīlestība.”
“Spēle vienos vārtos. Man ir kaķis. ”
“Viņi ir mans bars.”
“Dzīvo būtņu brālība. Cieņa pret mūsu atšķirībām. Izpratne un mīlestība. Cenšos izturēties pret mīluļiem kā viņu sugu pārstāvjiem, nevis kā cilvēkiem. ”
“Mana attieksme pret viņiem ir kā pret bērniem.”
Dažreiz mēs neapzināti pārnesam savas jūtas un problēmas uz dzīvniekiem un cenšamies tiem uztiept kādu lomu. Tad mēs uzstādām paaugstinātas prasības un saistām ar viņiem nereālas cerības. Tādēļ dzīvnieki var kļūt nervozi vai nekontrolējami, bet mūs gaida vilšanās.
Turklāt pat visgudrākais dzīvnieks nevar “kļūt par cilvēku”. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka mājdzīvnieki ir citu sugu pārstāvji ar savām vajadzībām, īpašībām un uzvedību. Protams, cilvēkiem patīk cilvēciskot savus mājas mīluļus. Bet labāk attiecības ar viņiem veidot, pamatojoties uz nostāju, ka tas ir dzīvnieks, nevis bērns vai cits tuvs cilvēks.
3. Kā mājdzīvnieki māca apzinātu dzīvi?
“Viņi māca mani būt mierīgai, izbaudīt klusumu un koncentrēties uz pieskārieniem.”
“Kad es pārnāku mājās, veltu viņiem visu savu uzmanību, izrādu, ka mīlu un arī ļoti ilgojos satikt.”
“Pirmais, ko izdaru no rīta, – izlaižu suņus pagalmā. Viņi izstaipās, iziet ārā, es lūkojos uz viņiem. Viņi tik ieinteresēti iepazīst pasauli.”
“Viņu īsais dzīves ilgums man atgādina, ka vajadzētu izbaudīt katru mirkli.”
“Viņi man iemāca pacietību, kad sarīko dzīvoklī nekārtību.”
“Kaķis man atgādina, ka jādzīvo apzināti, kad vēro saulē virmojošos putekļus vai vienkārši raugās tukšumā. Nez, ko viņš šajā brīdī domā?”
Dzīvnieki liek mums aizdomāties par mūsu dzīvi. Vērot viņus ir interesanti: viņi uzvedas smieklīgi, reizēm neparasti, dažkārt neparedzami, bet vienmēr paliek uzticīgi savai dabai. Un to no viņiem var pamācīties: ieklausīties sevī, nenodot sevi, ļaut sev būt pašam.
Mums vajag “savaldīt” dzīvnieku, jo daudzi viņa paradumi padara mūsu dzīvi neērtu. Piemēram, mēs mācām suni negrauzt apavus un nečiept ēdienu. Lai audzinātu, mēs iemācāmies izprast viņa dabu.
4. Vai mājdzīvnieki var izrādīt izpratni, emocijas, dzīvot apzināti?
“Kaķi dzīvo šim brīdim. Viņi prot apstāties, vērot un reaģēt. Viņi izstaro laimi, mieru un harmoniju.”
“Kad dzīvnieki aizņemti ar savām lietām, viņi koncentrējas uz tagadni. Viņiem nav, par ko satraukties, vismaz, ja par viņiem labi rūpējas.”
Vai suns un kaķis var domāt? Atbilde ir – var. Suņa “izpratne” izpaužas faktā, ka viņš izpilda saimnieka komandas un ievēro noteiktas uzvedības normas. Piemēram, viņš saimnieka klātbūtnē nečiepj ēdienu no galda, zinot, ka viņam tas nepatīk.
Dzīvnieki ir attīstīti arī emocionāli – citādi kā izskaidrot, ka suns cieš un atsakās no ēdiena, redzot, ka viņa saimnieks mirst? Ir daudz tādu piemēru, kas apliecina dzīvnieku emocionālo smalkumu, dziļo pieķeršanos un jūtas.
Runājot par dzīvnieku spēju dzīvot šeit un tagad, to var tikai apskaust. Viņi neuztraucas par nākotni un netērē stundas, dienas un mēnešus pārdzīvojumiem pagātnes notikumu dēļ. Viņi novērtē situāciju un rīkojas saskaņā ar to, iegūstot no mirkļa maksimālo. No viņiem mēs varam mācīties: dzīvo šodien, saproti, kas notiek šajā konkrētajā brīdī, izbaudi to šeit un tagad.
5. Ko vēl mēs varam mācīties no mājdzīvniekiem?
“Beznosacījumu mīlestība.”
“Cieņa pret visiem dzīvniekiem.”
“Neatkarība.”
“Uzticība.”
“Pacietība un rūpes.”
“Labestība un samierināšanās.”
“Līdzjūtība.”
“Būt par uzticamu biedru.”
“Rotaļīgums.”
Galvenā dzīvnieku īpašība, ko tie parāda, – patiesums, dabiskums. Dzīvnieks var būt priecīgs par tevi vai dusmīgs, rotaļāties un dauzīties, dalīties ar iecienītāko rotaļlietu vai nepaklausīt un piejaukt dzīvokli, bet visās izpausmēs viņš ir patiess.
Mēs bieži baidāmies parādīt savu īsto seju, atļaut sev just un pastāstīt pasaulei, kas ar mums notiek. Mēs varam mācīties no mājdzīvniekiem atklāti parādīt un bez nosacījumiem pieņemt savas jūtas.
