5 lieliski zemeņu audzētāja padomi: lai ogas būtu saldas, garšīgas un neiznīkst 0
Avots: Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vēlos veidot jaunu zemeņu stādījumu, taču nevaru izvēlēties, kādu segumu klāt uz dobes. Kādi ir stādīšanas attālumi, un cik stādiņu likt katrā caurumiņā? Kuras šķirnes ir izturīgākas?” – jautā Elīza no Jēkabpils.
Zemeņu audzētājs Aivars Randohs no Pūres par labāko segumu zemeņu dobēm uzskata melno plēvi. Protams, katram audzētājam ir citāda pieredze, taču viņa saimniecības Dankumi laukos plēves segums pilda vairākas funkcijas: gan aiztur nezāļu augšanu (caur austo tekstilu un melno agrotekstilu nezāles izlien un sējas vairāk), saglabā mitrumu augsnē, kas sevišķi svarīgi pēdējo gadu karstajās vasarās. Turklāt ogas ir tīras un glītas. Melnais segums labi iesilst saulē, līdz ar to paātrina zemeņu ražu.
Ir arī zemeņu plēves, kurām viena puse balta, otra melna. Taču zemeņu audzētājs uzskata, ka vislabākais un ekonomiski izdevīgākais variants ir vienkārša melnā polietilēna plēve. Tik un tā pēc trim četriem gadiem, kad zemeņu raža sāks samazināties, jaunajā vietā būs jāklāj jauns segums.
Ilgāk kalpo un ūdeni laiž cauri tā sauktais melnais pītais ģeotekstils, taču tas ir dārgāks, un tam vairāk spraucas cauri nezāles. Mitrās vasarās uz šā seguma esošie augi mazāk jālaista, taču sausās gan, jo mitrums arī labi izgaro. Arī ilgajai kalpošanai nav īsti jēgas, jo pēc zemeņu noražošanas jaunajā vietā tik un tā jāklāj jauns segums.
Plēvi klāj bezvēja dienā. Malas cītīgi apmet ar velēnu.
Ievēro izdevīgāko attālumu
Lielaudzētāji izvēlas speciālas plēves, kurām izgriezti caurumi, taču šos segumus pārdod tikai veselos ruļļos. Mazdārziņam var nopirkt parastu melno plēvi un izgriezt caurumus (formai nav nozīmes). Optimālais caurumu attālums ir 35 cm starp ceriem un 30 cm starp rindām dobē.
Dobes veido metru platas, un uz tām labi der 1,2 metrus platā plēve. Ja vieta tikai vienai vagai, segumu var pārgriezt.
Vislabāk, ja zem plēves ierīko laistīšanas sistēmu. Taču ir trūkums – ja atstāj uz ziemu, to mēdz sagrauzt žurkas un peles, tāpēc caurules jāpērk ar rezervi, lai pavasarī var pielabot. Zemeņu dobēs ir divas rindas augu, un laistīšanas caurulītes ir gar katru no tām.
Ja ar plēves segumu veido nelielu dobīti mazdārziņā, tad vajadzīgo mitrumu var papildināt, uzlejot katram augam ar lejkannu vai šļūteni.
Agrajai ražai klāj segumu
Melnā plēve gan pasteidzina ziedēšanu, taču tas nemaz nav labi, ja nevar augus apsegt. Agro šķirņu ziedi pēc salnām kļūst melni, un raža samazinās.
Lai ziedi salnās neapsaltu un ogas ienāktos agrāk, uz agro šķirņu dobēm klāj agrotīklu. Dankumos izvēlas vidēji biezo, sešus metrus plato, ar ko nosegt piecus metrus zemeņu stādījumu sleju. Materiālu viegli klāj tieši uz augiem. Atstāj rezervi, lai būtu telpa, kur augt. Plēvi neņem nost, kamēr salnas nav beigušās. Saimnieks novērojis, ka bites tik un tā palien zem seguma, atrodot kādu vaļīgāku maliņu, caurumiņu. Mazā dārziņā var ierīkot dobēm lociņus un katru dienu tās segt ciet un vaļā. Visu laiku pretsalnu tīkls ir uz agrajām šķirnēm, taču seguma ruļļi stāv kaujas gatavībā arī vēlākajām, ja nu pēkšņi vēl uznāk niknas salnas.
Labi rezultāti ir arī tad, ja agrotīklu uzklāj stādījumam uz ziemu, lai pasargātu no kailsala.
Ja zieda viducītis ir dzeltens, tad to no salnām izdevies nosargāt un var gaidīt ražu.
Izvēlas šķirnes un vietu
Šķirņu ziņā saimnieks iesaka izvēlēties pārbaudītas vērtības. Agrajai ražai stāda šķirni ‘Zefir’, pamatražai – ‘Polku’. Mazākās platībās ir arī citas šķirnes, piemēram, ‘Sonāte’, ‘Rumba’, ‘Pegazs’, ‘Pandora’. Jārēķinās, ka katrai šķirnei ir savas priekšrocības un trūkumi. Turklāt ir šķirnes, kuras sevi labi parāda tikai izcilos kopšanas apstākļos.
Daļa Dankumos ir stādīta tā saukto frigo stādu. Tie gan labi ražo, taču saimnieku pieredze liecina, ka stādījums jāatjauno jau pēc trešā gada. Pārējām zemenēm ļauj noražot arī ceturto gadu.
Kad lauks noražojis, to uzar. Atkārtoti šajā vietā zemenes stādīs ne agrāk kā pēc 3–4 gadiem. Mazdārziņos, kur šāda lauku maiņa nav iespējama, saimnieks iesaka pirms tam vismaz pamatīgi ielabot un sastrādāt augsni.
Uz plēves audzējot, var atstāt arī pa stīgai, kurā būs bērni šķirnes pavairošanai. Stīgas galu ar stādiņu atstāj augsnē vai pārstāda citā dobē, kastē vai podiņā. Tas ir izdevīgi, ja pērk jaunu zemeņu šķirni, – nopērk dažus stādus un pamēģina. Ja patiks, vairāk stādu var izaudzēt pats. Ja zemenes nav plānots pavairot ar pašaudzētiem stādiem, tad uz plēves seguma stīgas var sevišķi viegli nogriezt.
Kopj un mēslo apdomīgi
Tiklīdz laiks kļūst siltāks, pavasarī tās apkopj un apravē, jo nezāles ielīdīs cerā arī tad, ja ir segums. Ik pēc 2–3 nedēļām dod mēslojumu, kas bagātīgi satur slāpekli, piemēram, tā saukto pavasara mēslojumu. Vēlāk lieto mēslojumu, kurā vairāk kalcija un kālija, mazāk slāpekļa.
Savukārt rudenī stādījumus neravē, bet atstāj pa kādai nezālei un veco lapu rozeti. Tas pasargās augus no ziemas vējiem un kailsaliem. Pie cera ieaugušās nezāles un vecās lapas noņem pavasarī, kad vairs nedraud kailsals.
Ja zemenēm nav bijušas kādas slimības, tad vecās lapas nav auga ienaidnieks.
Zemenes jāstāda pavasarī, jo rudenī stādītās var izcilāt sals. Pavasarī stādītās ieaugas labāk un izveido kuplāku ceru.
5 lieliski padomi:
1. Zemenes vēlams stādīt saulainā, labi vējotā vietā. Viens no iemesliem – ātrāk nožūs mitrums (no lapām uz augsnes, ogām), un raža būs vairāk pasargāta no puves. Kalna galā arī salnu bojājumi ir mazāki nekā ielejā.
2. Jauno zemeņu lauciņu nevajadzētu stādīt tuvu vecajam (ja tajā bijušas slimības, kaitēkļi).
3. Zemeņu pumpuru kodēju mazdārziņā var ierobežot, nolasot visus tā bojātos pumpurus un sadedzinot.
4. Pret pumpuru bojātāju un citiem kaitēkļiem der starp augiem pakaisīt svaigi sakapātas skujas (izbārsta atkārtoti).
5. Kaitēkļus mazdārziņā var izķert, starp zemenēm izliekot dzeltenos līmes vairogus, līdzīgi kā siltumnīcā. Tie visu sezonu iztur arī lauka apstākļus.
Idejai!
Lai vējš neaizpūstu balto pretsalnu plēvi, to izdevīgi piestiprināt ar zemes maisiem. Tā ir otrā dzīve daudzajām iepakojumu kulītēm – ieber zemi un aizsien. Segums paliks tīrs, zeme ir smaga un labi piespiež pārsegu, turklāt vējā segums var mazliet pašļūkāt nesaplīstot. Akmeņi, ko bieži izmanto piespiešanai, ir abrazīvi, un vējā segums pret to bojājas.
