“5 km attālumā ir NBS bāze, kilometra attālumā – jaunizbūvētais VUGD depo, bet trauksmes sirēnas nedzird.” Kāpēc Ādažos nav izvietotas trauksmes sirēnas?
0
Novembra beigās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā valsts teritorijā veica trauksmes sirēnu pārbaudi. Visā valstī uz trīs minūtēm tika iedarbinātas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.
Kā vēsta VUGD sniegtā informācija, bez traucējumiem un bojājumiem nostrādāja 151 no 158 pārbaudītajām trauksmes sirēnām. Vēl sešām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās tiek atjaunotas, pārvietotas vai remontētas.
Pēc trauksmes sirēnu pārbaudes redakcijā saņēmām vēstuli no Ādažu novada iedzīvotājas, kura ir neizpratnē par to, ka Ādažos nav dzirdējusi trauksmes sirēnas. Sieviete raksta:
“Labdien, cienījamā LA.LV redakcija! Nesen valstī tika veikta trauksmes sirēnu pārbaude. Dzīvoju Ādažu centrā. 5 kilometru attālumā ir Nacionālo bruņoto spēku bāze, kilometra attālumā – jaunizbūvētais VUGD depo, bet trauksmes sirēnas nedzird. Vai tiešām tas, ka Ādažu novadā atrodas NBS bāze, nozīmē, ka šeit nav nepieciešamas trauksmes sirēnas?”
2022. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību atklāja jaunu struktūrvienību – ugunsdzēsības depo Ādažos. Lai gan Ādažos tika izvietots ugunsdzēsības depo, tas ir tikai pagaidu risinājums, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu ugunsdzēsības pakalpojumu pieejamību novadā. Plānots, ka patstāvīgā VUGD depo ēka tiks izbūvēta Ādažu novada Kadagā.
Lai noskaidrotu, kāpēc Ādažu novadā nav izvietotas trauksmes sirēnas un kā rīkoties iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, LA.LV sazinājās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecāko inspektori Zemgales reģionā Viktoriju Gribusti.
Gribuste norāda, ka militārās bāzes esamība neietekmē trauksme sirēnu izvietojuma plānošanu. Plānojot trauksmes sirēnu izvietošanu, tiek ņemti vērā sekojoši faktori:
1. trauksmes sirēnu darbības rādiusi un iedzīvotāju blīvums to deklarētajā dzīvesvietā;
2. trauksmes sirēnu skaņas signāla izplatības ietekmējošie faktori, kas ietver apkārtējo ēku augstumu un reljefu;
3. iespējamās katastrofas un to sekas;
4. paaugstinātas bīstamības objektu riska novērtējumu.
“Tomēr faktiskā sirēnu tīkla paplašināšana ir atkarīga no finansiālajām iespējām,” tā Gribuste.
Vaicājot, vai iecerētajā VUGD ēkā Kadagā ir plānots izvietot trauksmes sirēnas, Gribuste norāda, ka VUGD depo izbūve nav galvenais kritērijs trauksmes sirēnas izvietošanai, un tas nenozīmē automātisku trauksmes sirēnas uzstādīšanu.
Taču viņa atklāj, ka Ādažos ir iecerēts izvietot trauksmes sirēnas, tad, ja tam tiks piešķirts nepieciešamais finansējums: “Ādaži ir identificēti kā viena no tām apdzīvotajām vietām, kur būtu nepieciešams izvietot trauksmes sirēnu, ja tam tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Izvēloties atbilstošāko vietu, tiks ņemti vērā dažādi faktori, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku skaņas dzirdamību.”
Valsts teritorijā būtu nepieciešams izvietot vismaz divreiz vairāk trauksmes sirēnu
Valstī šobrīd ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas, līdz ar to tās nav dzirdamas visā valsts teritorijā. Gribuste atzīmē, ka ārkārtas gadījumos tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem un operatīvo dienestu transportlīdzekļu skaņas sistēmu, apstaigājot mājokļus un ievietojot paziņojumu lietotnē “112 Latvija”.
“Attīstot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, tika izvērtēti dažādi varianti, tajā skaitā, tika aprēķināts, ka trauksmes sirēnu dzirdamības nodrošināšanai lielākajā, bet ne visā valsts teritorijā būtu nepieciešams izvietot vismaz divreiz vairāk trauksmes sirēnu, tādējādi palielinot pārklājumu valstspilsētās un novadu centros, kā arī blīvāk apdzīvotajos ciematos, īpaši Pierīgas novados.”
Ārkārtas gadījumā iedzīvotāji savos mobilajos tālruņos saņems skaņas signālu
Gribuste norāda, ka, lai pilnveidotu un attīstītu esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, Iekšlietu ministrijas (IEM) Informācijas centrs ir uzsācis projekta īstenošanu, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides risinājuma ieviešanu.
Ar tās palīdzību apdraudējuma situācijās iedzīvotāji vienlaicīgi, operatīvi un mērķēti konkrētās teritorijās saņems agrīno brīdināšanu savos mobilajos tālruņos. Agrīnās brīdināšanas paziņojumi rika rādīti speciālā formātā ar atšķirīgu skaņas signālu, nodrošinot ziņojumu uzticamību. Tie atšķirsies no ierastajām īsziņām, e-pastiem un sociālo tīklu paziņojumiem, jo tā tiks iebūvēta kā atsevišķa funkcionalitāte. Šūnu apraides tehnoloģijas ieviešana Latvijā plānota 2025. gadā.
Kā sagatavoties iespējamiem apdraudējumiem?
Lai sagatavotos iespējamajiem apdraudējumiem, VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju viedtālrunī lejupielādēt lietotni “112 Latvija”, kas ļaus saņemt paziņojumus par iespējamo apdraudējumu un ieteicamo rīcību.
Pašvaldības tīmekļvietnē iepazīties ar pašvaldības civilās aizsardzības plānu, lai iegūtu informāciju par pašvaldības uzdevumiem un īstenotajiem pasākumiem dažādos apdraudējumos.
Sagatavot krājumus ar lietām, kas nepieciešams, lai 72 stundas iztiktu bez ārējas palīdzības, tajā skaitā, lai evakuācijas gadījumā varētu paņemt līdzi pirmās nepieciešamības lietas.
Kā arī ar ģimenes locekļiem pārrunāt savu rīcības plānu – kā sazināsies, kur satiksies un iespējamās izmitināšanas vietas.
Kā rīkoties ārkārtas situācijā?
VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem ir jādodas iekštelpās, jāieslēdz televizors vai radioaparāts vai citas ierīces, piemēra, mobilo telefonu aplikācijas vai radiouztvērēji, kur tiks pārraidīta informācija par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību. Papildus var sekot līdzi informācijai operatīvo dienestu sociālo tīklu kontos vai tīmekļa vietnēs.
Būtiski ievērot un izpildīt operatīvo dienestu norādījumus un atstāt radio un TV ieslēgtu, lai varētu sekot līdzi turpmākajiem paziņojumiem un norādījumiem. Saņemot informāciju par apdraudējumu un nepieciešamo rīcību, nepieciešams pārliecināties, ka arī tuvinieki un kaimiņi ir informēti.
VUGD atzīmē, ka lai operatīvie dienesti varētu veikt savu darbu, svarīgi nezvanīt uz 112, lai saņemtu vēl kādu papildu informāciju par konkrēto apdraudējumu.
