Pieci jautājumi par pareizu zobu kopšanu – kādi faktori ietekmē to veselību 5
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Uz jautājumiem par pareizu zobu kopšanu un to, kādi faktori ietekmē zobu veselību, atbild Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste DARJA ĶĪSE.
1. Cik bieži jātīra zobi?
Jebkurā vecumā pareizi tīrīt zobus pa divām minūtēm divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu – vismaz 10 reizes katru zobu virsmu. Vislabāk to darīt pēc brokastīm un pēc vakariņām, taču to var darīt arī trešo reizi – pēc pusdienu ieturēšanas.
2. Vai zobu pastai jāsatur fluors?
Jā, zobu pastai noteikti jāsatur fluors. Fluorīdu saturam (to norāda uz zobu pastas iepakojuma) jābūt ne mazāk par 1000–1500 ppm. Bērniem līdz divu gadu vecumam uz zobu sukas liekams minimāls zobu pastas daudzums – ļoti plāns slānītis. No 2 līdz 6 gadiem fluorīdu saturam jābūt 1000 ppm, bet no sešiem gadiem – 1450 ppm, pusei no zobu sukas galviņas garuma.
Pieaugušajiem zobu pasta jālieto vismaz ar 1450 ppm un uz zobu sukas tā jāuzklāj zirņa lielumā.
3. Kādai jābūt zobu sukai un diegam?
Uzmanība jāpievērš sariņu cietībai – tiem jābūt mīkstiem. Ja zobus tīra ar vidējas cietības sariem, tie kairina smaganas, tā rosinot smaganu atkāpšanos un smaganu un zobu jutīguma parādīšanos. Zobu tīrīšanas laikā nevajag lietot spēku vai zobu suku ar cietiem sariem, jātīra pareizām kustībām un ar pareizi izvēlēto suku.
Tīrīšana ar pārāk lielu spēku rosina smaganu atkāpšanos un zobu jutīguma parādīšanos. Šādos gadījumos labāk izvēlēties elektrisko zobu suku, kur iestrādāts spiediena sensors, ieprogrammēts divu minūšu taimeris, zobu sukai ir mīksti sari.
Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd starpzobu spraugā un netraumē smaganu. Ja ir lielas starpzobu spraugas, var ieteikt zobu diegu, kas mitruma ietekmē uzbriest, uzlabojot šo vietu tīrīšanu.
Ja ir zobu breketes vai implanti, regulāri jālieto arī speciālās starpzobu birstītes.
4. Vai jālieto mutes skalojamais līdzeklis?
Tas ir tikai palīgs mutes dobuma higiēnas uzturēšanā un skābās vides neitralizēšanā. Līdzekļa lietošanai ir maza nozīme, ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu.
Lai neitralizētu skābo vidi un atsvaidzinātu elpu, ieteicams izraudzīties skalojamo līdzekli ar fluoru. Spirtu saturošie sausina gļotādu. Līdzekļi ar antibakteriālo vielu hlorheksidīnu lietojami kursa veidā pēc zobārsta rekomendācijas pēc smaganu kabatu ārstēšanas vai ķirurģiskām manipulācijām mutes dobumā, jo hlorheksidīns pēc ilgstošas lietošanas pigmentē zobus un izjauc mikrofloras līdzsvaru mutes dobumā.
5. Kāpēc asiņo smaganas?
Pasliktinoties mutes dobuma higiēnai, aplikums uzkrājas uz zobiem un smaganām, rosinot smaganu iekaisumu. Ilgstoša iekaisuma rezultātā smagana atkāpjas, samazinās arī kaula balsts, kas notur zobu, parādās smaganu kabatas un zobu kustīgums. Jāņem vērā, ka asiņojošas smaganas ir signāls, kas liecina par iekaisumu. Vesela smagana ir rozā krāsā, elastīga un stingra. Uzkrājoties aplikumam ap zobu kakliņu, smagana iekaist – kļūst irdena, uztūkusi, ar spilgti rozā līdz viegli zilganā nokrāsā.
Sākoties smaganu asiņošanai, cilvēki nereti cenšas izvairīties no zobu tīrīšanas ar domu, lai smaganas nekairinātu. Bet tā veidojas apburtais loks – jo retāk tīra zobus, jo vairāk pasliktinās smaganu stāvoklis, tās kļūst vēl jutīgākas un asiņo stiprāk.
Pareizi ir zobārstu un higiēnistu apmeklēt regulāri vismaz reizi gadā. Mutes dobuma problēmu gadījumā speciālists var ieteikt apmeklējumus ik pēc četriem vai sešiem mēnešiem.
