5 svarīgi jautājumi par peonijām pavasarī: skaidro peoniju kolekcionāre 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Cik labas ir paciņu peonijas?
“Veikalos par nepilniem diviem eiro sapirkos peoniju sakneņus. Vai no tām vispār ir kas skaists gaidāms? Kā labāk stādīt – uzreiz dobē vai paaudzēt podiņā?” – jautā Zane Tukumā.
Veikalos nereti pārdod iepakojumus ar lielām, skaistām peoniju bildēm, bet mazu saknenīti maisiņā. Peoniju kolekcionāre Dagnija Voika (peoniju dārzs Ziedoņi) piekodina, ka bilde nav tā svarīgākā, bet pirms pirkšanas saknenīti rūpīgi izpēta – jo stingrāks un lielāks gabaliņš, jo labāk. Cītīgi apskata, vai tam ir spēcīgs un dzīvelīgs asniņš.
Rēķinās, ka šādos apstākļos saknenītis ir piedzīvojis stresu (temperatūras svārstības, iekaltis u.c.). Gan jau tas saņemsies dzīvošanai, taču līdz ziedēšnai būs jāgaida vairāki gadi.
Mazo augu uzreiz var stādīt augsnē vai līdz rudenim paaudzēt puķupodā.
Nelielus peoniju stādiņus nevajag stādīt parādes dobē, lielā bedrē, jo līdz ziedēšanai vieta dobē gadiem ilgi būs plika.
Mazajām peonijām (un citiem puķu stādiem) dārza attālākajā daļā der izveidot bērnudārzu. Labi iekoptā augsnē puķēm ļauj pienācīgi sakuplot. Tās regulāri apčubina, laista. Ceru pārstāda paliekošā vietā, kad tas izaudzis pietiekami liels.
Kā glābt ziedpumpuru?
“Kopjot pavasarī peoniju dobi, rāvu veco kātu, bet līdzi ar to izrāvās pumpurs un saknes gabals. Vai tie ir dzīvotāji, vai jāmet prom?” – jautā Anna Salaspilī.
“Ja atrautajai daļai ir klāt arī saknenītis, to nevajag izmest. Šādu mazulīti var saglābt un izaudzēt par stādu,” skaidro Dagnija Voika. Taču, ja atrāvies tikai pumpurs, tas neapsakņosies.
Saknes gabaliņu ar asnu liek puķupodā, kurā sagatavota dārza zeme un neitralizēta kūdra (1:1). Derēs arī citi kūdras substrāti, tikai ne skābummīļiem augiem paredzētie. Puķupodu ieliek siltumnīcā vai kādā jaukā vietiņā aizvējā. Jaunuli laista un uzmana.
Peoniju kolekcionāre piekodina, ka dobē nedrīkst raustīt peoniju lakstu paliekas, jo tā var pamatīgi papostīt ziedpumpurus. Ja sausie stublāji pavasarī vēl palikuši, tos saudzīgi nogriež, neievainojot pumpurus. Savām peonijām kolekcionāre ziedkātus nogriež rudenī un sadedzina, jo uz tiem var ziemot slimību ierosinātāju sporas (puve). Rudenī peoniju vietai uzber pelnus. Tagad pavasarī to nedara.
Dažkārt vecos kātus pa ziemu atstāj uz peoniju stādījumiem, lai tie pasargātu peonijas no sala. Tomēr tā darīt nevajag. Piesegumu varētu vajadzēt tikai tām jaunajām peonijām, kas stādītas rudenī. Peonijas ir pietiekami salcietīgas, lai iztiktu bez papildu pakošanas. Apberot ar augsni un mulču, var panākt pretēju efektu – ja sakņu kakliņš ir parāk dziļi, augs var neziedēt vai tam piemetīsies puve. Peonijām svarīgi, lai visu laiku to dzinumi būtu saulē un vējā, bez lieka mitruma un pieseguma.
Vai var stādīt pašlaik?
“Peonijas iesaka stādīt rudenī. Taču ir jāmaina dobes vieta un gribas sadalīt ceru, padalīties ar draudzenēm. Vai drīkst to darīt tagad?” – jautā Silvija Jelgavā.
Peonijas droši var stādīt arī pavasarī, taču tas jādara ātri, kamēr dzinumi vēl nav garāki par 10 cm un nav sākuši atvērties, plaukt.
Ja dzinumi būs garāki, augs pamatīgi cietīs. Sevišķi liela būs trauma, ja jaunie lakstiņi pārstādot apvītīs. Tāds augs bojā neaizies, taču atkopsies lēnām.
Peonijas, kuras pārdod, stādītas podos, var stādīt visu dārza darbu sezonu, jo saknes netiks jūtami traumētas.
Kad mēslot cerus?
“Peoniju asni parādās agri, tāpēc bail nokavēt īsto mēslošanas brīdi. Kad un ar ko to vislabāk darīt?” – jautā Uldis Sabilē.
Peoniju kolekcionāre savas peonijas pirmoreiz mēslos tagad. To dara, kad asns ir izaudzis 10 cm garš (dažādās Latvijas vietās pavasaris atnāk atsķirīgā laikā). Agrāk nav vēlams, jo augs nespēs izmantot papildbarību.
Viņa izmanto speciālu, slāpekli saturošu mēslojumu (NPK 11:11:22). Labi derēs arī tā sauktais pavasara mēslojums. Otrā mēslošanas reize būs pēc nedēļām divām. Trešā – kad pumpuri jau izveidojušies, ar zaļām ziedu bumbiņām. Barības spēcinājums palīdzēs krāšņāk uzplaukt.
Visās trijās reizēs var izmantot pavasara mēslojumu. Taču labāk, ja trešajā reizē peonijām dod speciālo peoniju mēslojumu. Tas ir ūdenī šķīstošs, un augs to kopā ar ūdeni uzņems tūlīt.
Ceturtā mēslošanas reize ir jūlijā, augustā, kad noziedējušie ziedi nogriezti, bet lapojums vēl zaļš. Šajā laikā ieriešas nākamā gada ziedpumpuri, tāpēc svarīgi augus gan pabarot, gan aplaistīt. Mēslo ar tā saukto universālo rudens mēslojumu vai citu, kurā ir ļoti maz vai nav slāpekļa, bet ir kālijs un fosfors.
Mēslojot augsnei dobē jābūt mitrai.
Uzkaisīto mēslojumu noteikti ierušina augsnē ap saknēm.
Vai skujeņi ir labi kompanjoni peonijām?
“Plānoju stādīt peonijas jauktajā dobē kopā ar skujeņiem un citām ziemcietēm. Kā pareizi sagatavot augsni?” – jautā Alise Mārupē.
Peonijas nedrīkst stādīt tuvu kokiem, krūmiem, jo tie atņems puķēm barības vielas. Turklāt ar skujeņiem tām ir pilnīga nesaderība augsnes prasību ziņā – skujeņiem vajag skābu augsni un speciālu mēslojumu, kurā peonija nonīks. Tā dažkārt gadās mazajos dārziņos, kad visas puķes un dekoratīvos skujeņus, rododendrus saliek vienā dobē, un šādā dažādu tautību kopmītnē nekas labs nav gaidāms.
Peonijai vajag labi izsauļotu vietu bez konkurentiem gaismas un sakņu zonā.
Stādīšanai rok pamatīgu bedri. Peoniju kolekcionāre iesaka 60 x 60 cm, kas bagātīgi pildīta ar dažādiem labumiem: satrūdējušiem kūtsmēsliem, kompostu, neitralizētu kūdru, ilgstošas iedarbības minerālmēsliem, pelniem.
Aplams ir uzskats, ka peonijām neko nevajag, jo tās aug un zied tāpat. Peonijas ir ļoti pacietīgas, taču dārzā, stādot jaunus (nereti ļoti dārgus) augus, vēlas panākt maksimālu efektu, nevis pārbaudīt izdzīvošanas spējas.
