5 iemesli, kāpēc doties pārgājienā gar jūru 0
Tik populāros pārgājienus gar jūru iecienījuši gan jautru kompāniju cienītāji, gan cilvēki, kuri vēlas vienatnē pārdomāt dzīvi. Šī demokrātiskā nodarbe ir pa spēkam pat iesācējiem, kuri dienā nemanot nosoļo līdz pat 20 kilometriem, Liepājas pusē pārliecinājusies Nīcas novada viesnīcas “Jūrnieka ligzda” vadītāja Liene Šalte.
“Apsveicami, ka aizvien vairāk cilvēku brīvajā laikā izvēlas aktīvas nodarbes, un viena no tādām ir došanās pārgājienā gar jūru. Tā ir demokrātiska atpūta no ikdienas, un grūtības pakāpi katrs var izvēlēties pēc savas fiziskās sagatavotības, kā arī izlemt, cik pārgājienam atvēlēt laiku, kādu komfortu baudīt pa ceļam vai galapunktā. Vairums ārpus atvaļinājuma pārgājienam var veltīt tikai sestdienu, jo svarīgi arī atpūsties pēc ceļa un atgūt spēkus jaunajai darba nedēļai. Galvenais, lai gājējam gar jūru ir atbilstoši apavi, elpojošs apģērbs. Jārēķinās, ka stundā vidēji tiek noieti trīs līdz pieci kilometri, kas atkarīgs no pludmales pamatnes un vēja virziena. Saprotami, ka pārgājiena dalībnieki pa ceļam vēlas paēst siltu zupu, sātīgas vakariņas, jo ar enerģijas batoniņu vien visai dienai par maz. Daudzi vakarā labprāt pasildās pirtiņā, pasēž pirts kubulā, jo tādējādi atbrīvojas saspringušie muskuļi,” pieredzē par pārgājienu dalībnieku vēlmēm dalās Liene Šalte.
1. Līdz ar siltāku sauli pārgājienos modina dabu
Izturīgākie pārgājienos gar jūru dodas arī ziemā, bet dabas mīļotāji pavasara sākumu līdz ar pirmajiem siltākajiem saules stariem atzīmē pārgājienā martā, aprīlī. Raksturīgi, ka viņu izvēlētais maršruts nav garāks par 20 kilometriem, jo organisms pie slodzes jāpieradina pakāpeniski.
Grūtākais – pavasarī pareizi saģērbties, lai nebūtu auksti vai karsti.
Patīkamākais – esmu pamodies kopā ar dabu.
2. Jo vairāk cilvēku, jo jautrāk
Kompānijas esamību jautrības uzturēšanai var vērtēt dažādi, jo pārgājiens tomēr ir fiziska slodze. Pēc pirmajiem 10 kilometriem pat trenētiem cilvēkiem diez vai prāts nesīsies vairs uz jokiem un garām sarunām – jātaupa spēki. Tomēr lielākā kompānijā viens otru var arī uzmundrināt, var dalīties ar nesamo. Kopīgās pusdienas būs brīdis, kad pārrunāt pārgājiena gaitu, iepazīties ar citiem dalībniekiem. Tas ir labs veids kā stiprināt kolēģu, kursabiedru, sporta komandas attiecības utml.
Grūtākais – padomāt vienatnē, jo ceļabiedri traucē ar mēģinājumiem sarunāties, jāpakļaujas grupas tempam un dienas režīmam.
Patīkamākais – kopības sajūta.
3. Iet par godu jubilejai vai nokārtotiem eksāmeniem
Nereti nozīmīgu dzīves notikumu pārgājienu cienītāji atzīmē, dodoties gar jūru. Stundām ilgi soļojot vienmērīgā tempā, iespējams pārdomāt līdz šim dzīvē paveikto, izvirzīt jaunus mērķus. Bieži nozīmīgu dzīves notikumu atzīmētāji ceļā dodas vieni paši vai tikai ar ļoti tuvu cilvēku. Ja izvēlēts doties vienam, tomēr vajadzētu painformēt kādu par savu plānu, iespējamo atrašanos vietu noteiktos laikos, kā arī plānoto atgriešanos. Tas pasargās no iespējamās nelaimes, nespējot par to paziņot, atstātās koordinātes palīdzēs meklētājiem.
Grūtākais – ceļā vienatnē var apnikt iet, pārvarēt kādas grūtības, tā radot risku pārtraukt pārgājienu, bet vēlāk nožēlojot par nesasniegto mērķi.
Patīkamākais – sev svarīgā dzīves brīdī esmu paveicis kaut kas nozīmīgu.
4. Fotogrāfi un putnu vērotāji
Garākā pārgājienā iespējams nofotografēt gan dabu, gan pārgājiena dalībniekus un ceļā satiktos cilvēkus, zvejnieku mājas un bākas. Ceļā noteikti izdosies iemūžināt tādus skatus, kādus neatrast vietās, kur ērti piebraukt ar automašīnu un daudz atpūtnieku. Savukārt izteiksmīgu portretu medniekiem garajās stundās noteikti izdosies nofotografēt ceļabiedru patiesās emocijas, nogurumu, pārdzīvojumu un prieku par ceļā piedzīvoto. Savukārt putnu vērotājiem, piemēram, pavasarī ir iespēja satikt pat ļoti retu sugu pārstāvjus vai arī gājputnu pulku, būt tuvumā jūras putnu ligzdošanas vietām.
Grūtākais – fotogrāfiem jānes līdzi tehnika, putnu vērotājiem binoklis.
Patīkamākais – unikālās fotogrāfijas un redzētie putni.
5. Gatavi nosoļot gar visu jūras krastu Latvijā
Ir entuziasti, kuri pa posmiem dažādos laikos ir izlēmuši nosoļot gar jūras krastu no Rucavas (Nidas – Lietuvas robeža) līdz Ainažiem (Igaunijas robeža). Gandrīz pieci simti kilometri, ja pat sadalīti posmos, ir pa spēkam izturīgākajiem. Visbiežāk tie ir cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar kādu sporta veidu. Viņi pārgājienam gatavojas savlaicīgi.
Grūtākais – noiet dienā 50 vai pat vairāk kilometrus, reizēm iet arī naktī.
Patīkamākais – esmu kājām pieveicis valsts jūras robežu.
