5 cilvēcīgi iemesli, kāpēc biežāk izģērbties kailiem + pieredze par attieksmi pret savu ķermeni 11
Gadījums, kas mani mainīja
Cik bieži mēs, sievietes, redzam viena otru kailu un turklāt jūtamies šādā situācijā komfortabli?
Kad biju skolniece, es mācēju pārģērbtuvē tik ātri nomainīt drēbes, ka neviena klasesbiedrene neredzēja kailus pat manus ceļgalus. Mūsos tik ļoti bija iedzīta kautrība un morāles kanoni, ka reizēm likās – jābūt apģērbtiem pat ģērbšanās laikā.
Tāpēc nav brīnums, ka ceļojuma laikā SPA nūdistu kūrortā, starp Austrijas Alpiem, es nejutos kā savā ādā, kautrējos par savu ķermeni.
Kad mēs ar draudzeni iegājām SPA zonā, domājām, ka mūs kā parasti sagaidīs mīksti, balti dvieļi, peldkostīmi un dažādu formu un izmēru figūras. Taču tā vietā tur visi staigāja “Ādama un Ievas kostīmos”. Es sarāvos no bailēm, jo uz kaut ko tādu es “neparakstījos”. Es atkal pārvērtos par to pārbiedēto septītklasnieci meiteņu ģērbtuvē.
Paskatoties uz kailo ķermeņu jūru visapkārt, sajutu milzīgu kaunu. Es neveicu kāju vaksāciju. Uz maniem gurniem palikušas strijas pēc grūtniecībām. Mana kreisā krūts ir nedaudz lielāka pa labo. Pagaidiet, bet kad es pēdējoreiz nodzinu spalvas no kājām? Ak, Dievs! – šīs piecdesmitgadnieces krūtis ir skaistākas par manējām. Lūk, tā, izskatīsies mana pakaļa, kad man būs 70? Ceru, ka nē. Vismaz es regulāri nodarbojos ar sportu. Vismaz neesmu tik resna kā viņa. Un tā tālāk… Tādas domas šaudījās pa galvu.
Mana draudzene nopūtās, paskatoties uz mani, un sacīja: “Domāju, ka šajā vietā staigāt apģērbtām būtu nepieklājīgi.” Nepieklājīgi!? Es tā vietā atteicos noģērbties, taču jau pēc pirmās saunas sāku saprast, kāpēc šeit ir tādi noteikumi. Man bija karsti pat peldkostīmā. Dziļi ieelpojot (un skumji izelpojot), es noņēmu peldkostīma augšdaļu.
Manas krūtis nu bija tikušas brīvībā. Es sapratu, ka man būtu bijis daudz vienkāršāk atrasties sava vīrieša, nevis nepazīstamu cilvēku priekšā.
Bet tā vietā, lai ieciklētos uz to, kā es izskatos, nolēmu mēģināt saprast, kāpēc es izjūtu tādu kaunu. Kāpēc uzreiz pēc tam, kad šeit nokļuvu, es sāku salīdzināt savu ķermeni ar apkārtējiem? Kāpēc es priecājos par katru ieraudzīto celulītu uz dibeniem un ka uz visa fona es izskatos nebūt ne tik slikti? Kāpēc es vispār esmu kā apsēsta ar to, cik briesmīgi es izskatos?
