Mācāmies no suņa: “paluncini asti pirmais”

Viņa nedomā: “Man nav ne roku, ne kāju, man ir slikta redze, es piedzimu nepareizajā valstī, mani neviens nemīl, mani vecāki par mani nerūpējas no mirkļa, kad izšķīlos.” Čūskai pietiek ar to, kas viņai ir, un pat mēs baidāmies šo “dzīvnieku-invalīdu”. Un, ja viņai kaut kas nepatīk, viņa vienkārši nomet ādu un lien tālāk bez nožēlas.

Izmantots materiāls no uduba.com

Mācāmies no suņa: “paluncini asti pirmais”

• dzīves mācība

Gaidot tikšanos ar bērniņu – vērtīgs tematiskais izdevums

7 eksperimenti, kas pierāda, cik maz mēs zinām par sevi

8 cilvēki atzīstas lielākajās kļūdās, kas pieļautas 30 gadu vecumā

13 pamatoti iemesli, lai vairāk nodarbotos ar seksu