1. Pārāk mazas porcijas 5
Maldīgs ir priekšstats, ka jo mazāk ēdīsi, jo labāks būs diētas rezultāts. Tieši pretēji – lai sasniegtu labu rezultātu ilgtermiņā, ir jāēd pietiekami un regulāri. Izlaistas ēdienreizes un pārāk mazas porcijas agrāk vai vēlāk tiek kompensētas ar mazāk vērtīgu uzturu, piemēram, našķiem, turklāt organisms nonāk pastiprinātā uzkrājumu veidošanas režīmā, un tu riskē iedzīvoties uzturvielu deficītā. Nepieciešams ieturēt regulāras, sabalansēta uztura ēdienreizes, kas dod sāta sajūtu uz trīs četrām stundām. Individuāli pielāgotas uztura rekomendācijas vēlams izveidot, konsultējoties ar sertificētu uztura speciālistu.
2. Bailes no taukiem
Uzsākot diētu, no uztura nereti tiek drastiski izslēgti tauki un ogļhidrāti, cenšoties pārtikt teju no salātiem vien. Pārāk vienveidīgas mono diētas, proti, tādas, kad uzturā tiek lietots tikai konkrēts produkts, var novest pie vielmaiņas traucējumiem un straujas imunitātes pasliktināšanās.
Labai pašsajūtai, veselībai un vielmaiņai papildus augļiem un dārzeņiem nepieciešams uzņemt arī olbaltumvielas, saliktos ogļhidrātus un veselīgos taukus, maltītēs iekļaujot gan pilngraudu produktus, gan liesu gaļu un labas kvalitātes taukvielas, piemēram, pirmā aukstā spieduma olīveļļu, riekstus un avokado. Tāpat nevajadzētu atteikties no pākšaugiem, olām, zivīm un piena produktiem ar zemu tauku saturu, tostarp biezpiena un bezpiedevu jogurtiem ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu.
„Pārāk optimistisks redzējums par vitamīniem un uzturvielām, ko papildus uzņem diētas laikā, ir viens no būtiskākajiem riskiem, kas var apdraudēt veselību. Ēdot pārāk maz, ieturot striktas diētas ar vienveidīgu uzturu, tiek novājināts organisms, un var iedzīvoties vitamīnu un minerālvielu trūkumā. Nepieciešamās uzturvielas ikdienā jāuzņem ar atbilstošu pārtiku, kā arī, konsultējoties ar savu veselības speciālistu, vismaz reizi gadā jānodod paplašinātas asins analīzes un nepieciešamības gadījumā jālieto papildu minerālvielas, vitamīnus,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
“Vielmaiņas darbībai ir svarīgs B1, B2, B6 vitamīnu daudzums organismā, jo tie palīdz pārvērst ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas enerģijā, vienlaikus uzlabojot arī vielmaiņas darbību. Tāpat tās procesus labvēlīgi ietekmē kalcija patēriņš kopā ar D vitamīnu, dzelzs un magnija uzņemšana, arī C vitamīns – tas ne tikai pastiprina citu vitamīnu darbību, bet palīdz kontrolēt holesterīna līmeni un samazināt triglicerīdu daudzumu. Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par omega-3 taukskābju uzņemšanu,” norāda Fleišmane.
3. Cukura lamatas
Nereti diētas laikā kārtīgas maltītes tiek aizstātas ar vieglāku ēdienu – kādu jogurtu, musli vai smūtiju –, tomēr, šādi rīkojoties, ir risks iekrist cukura lamatās, jo šķietami mazā porcija var saturēt ievērojamu daudzumu kaloriju, turklāt nepaies ne mazs brīdis, kad izsalkums atgriezīsies. Lai no tā izvairītos, vērīgi jālasa produktu etiķetes, jo cukurs var slēpties arī zem tādiem apzīmējumiem kā saharoze, fruktoze, glikoze, maltoze, melase, dekstroze, medus, hidrolizēta ciete, kukurūzas saldinātājs un agaves nektārs.
Vienlaikus uztura speciāliste piebilst, ka kūkas un citus saldumus nevajadzētu demonizēt: ja vismaz 80 % laika tiek ievērots sabalansēts un veselīgs uzturs, tad deserts svētkos neko ļaunu nenodarīs. Būtiskākais būt piesardzīgam ikdienā, jo ar našķiem tiek uzņemts daudz liekas enerģijas un pievienotā cukura, kas izraisa straujas cukura līmeņa svārstības, radot vēl lielāku kāri pēc saldumiem. Vēlams izvēlēties vērtīgākas alternatīvas, piemēram, konfekšu vietā dodot priekšroku proteīna batoniņam, kas saturēs vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu un ilgāk nodrošinās sāta sajūtu.
