Suņi saprot norādīšanu ar pirkstu
Arī šis varētu izklausīties pavisam pašsaprotami tavām iedomīgajām barības ķēdes augšgala smadzenēm, bet patiesībā suņi un cilvēki ir vienīgās divas sugas uz mūsu planētas, kuras saprot jēgu norādīšanā ar pirkstu.
Norādīšana ar pirkstu ir daudz sarežģītāka nekā varētu likties. Pat pēc intensīvām apmācībām šimpanzes, mūsu tuvākie radinieki evolūcijas kokā, patiesi to nesaprot.
Taču suņi saprot, jo evolūcija ir padarījusi viņus spējīgus saprast, kad cilvēks norāda ar pirkstu, 1) cilvēkiem ir savādāka perspektīva nekā viņiem, 2) šī perspektīva parasti ir noderīga un, vēl svarīgāk, 3) šai perspektīvai gandrīz vienmēr var uzticēties.
Jau minējām, ka suņi izprot mūsu atšķirīgos redzes laukus un uztveri, un ka viņi uzticas mūsu spriestpējai un lēmumiem, tāpēc sekojoši ir loģiski, ka suņi saprastu, ka mūsu perspektīva, visticamāk, ir noderīga – ja sekošana norādēm viņiem nepalīdzētu, evolucionāri runājot, viņi tām nesekotu mūsdienās. Bet uzmanības pievēršana cilvēka pirksta norādēm ir ļāvusi tiem kopumā tikt pie prāviem apjomiem ar nokritušu ēdienu, un tas nav nemaz tik slikts ieguvums!
Iespējams, visapbrīnojamāk ir tas, ka suņi ir jūtīgi pret mūsu virziena norādījumiem un spēj tiem sekot ar nodomu pat tad, kad mēs patiesībā uz neko nenorādām.
Pievērst sava suņa uzmanību un tad intensīvi skatīties uz objektu (nepasakot pilnīgi neko), ir viss, kas nepieciešams, lai suns saprastu, ka domā par šo objektu. Esi uzmanīgs ar savām jaunatklātajām spējām.
Reklāma
Reklāma
