486 Dziesmu svētku biļešu pircēji internetā palikuši bešā, ar laiku – biļetes saņems 1
Taisnojoties par skandālu ap Dziesmu un deju svētku biļetēm, to rīkotāji draud “Biļešu paradīzei” ar potenciālu tiesvedību par līgumā neatļauto komisijas maksu iekasēšanu, bet uzņēmums apņēmies līdz 9. martam nokārtot saistības ar 486 cilvēkiem, kuri, pērkot biļetes, no naudas šķīrās, tomēr pie biļetēm tā arī netika.
“Atvainojos visiem, no kuriem nauda tika saņemta, bet atbildes signāls no bankas tā arī nepienāca,” svētku rīkotāja, Latvijas Nacionālā kultūras centra, preses konferencē, taisnojoties par tehniskajām problēmām, ar kurām “Biļešu paradīzes” interneta veikalā sestdien saskārās ļoti daudzi Dziesmu svētku biļešu pircēji, teica uzņēmuma īpašnieks Ēriks Naļivaiko. Cilvēkiem atdošot naudu un pirkums tikšot organizēts no jauna, jo sistēmā “uzkārušās” biļetes nevarējuši nopirkt citi virtuālajā vai reālajā rindā stāvošie.
Svētku izpilddirektore Eva Juhņeviča teica, ka, slēdzot līgumu ar “Biļešu paradīzi”, organizatori esot paļāvušies, ka tā spēs nodrošināt visus līguma tehniskajās specifikācijās paredzētos komponentus un arī attiecīgi reaģēs. Diemžēl, kā redzams, nav īstenojies ne viens, ne otrs, un garajā pret “Biļešu paradīzi” vērstajā pretenziju sarakstā ir gan nepatīkamais un neērtais biļešu pirkšanas process ar sistēmas neviendabīgu darbību kasēs un internetā, gan arī virtuālās rindas sākšanās pusstundu ātrāk – jau plkst. 10.30, nebrīdinot organizatorus un pircējus –, gan iespēja šo rindu apiet, gan pretrunā ar līgumu iekasētā komisijas maksa no katra pirkuma.
Ēriks Naļivaiko taisnojās, ka “neviens nevienam neuzlika par pienākumu šo rindu uzsākt pusdesmitos, pusvienpadsmitos vai iepriekšējās dienas vakarā.” Galvenais esot, no kura brīža cilvēki varēja sākt pirkt biļetes, un tas noticis vienpadsmitos. Viņš salīdzināja to ar situāciju pie Dailes teātra un citur, kur cilvēki ielaisti jau piektdienas vakarā, bet tas taču neesot nozīmējis, ka viņi varējuši kaut ko iegādāties. “Rinda nav veikals, rinda ir rinda,” retoriski skaidroja Naļivaiko.
“Biļešu paradīzes” īpašnieks tomēr bija spiests atzīt, ka virtuālo rindu bijusi iespēja apkrāpt un ka uzņēmums nebija veicis pietiekamas preventīvas darbības pret šādu iespēju: “Mēs bijām gatavi iet pa ļoti tumšu ielu un satikties ar huligānu bariņu, taču šajā gadījumā tam klāt bija arī tanks.”
To, ka bijusi ārēja ļaunprātīga ietekme, kas jau tā noslogoto sistēmu padarījusi vēl nepieejamāku un pārslogotāku, atzina arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (Cert.lv) vadītājas vietnieks Varis Teivāns, tomēr šis secinājums veikts, balstoties tikai uz biļešu pārdevēja sniegto informāciju un no tās nav bijis iespējams iegūt pilnīgu pārskatu. Konstatēts, ka daļa “uzbrucēju” nākuši tepat no Latvijas un tādēļ “Cert.lv” kopā ar Valsts policiju strādāšot, lai saprastu, kas bijuši šie avoti.
Varis Teivāns uzsvēra, ka “uzbrukumus” būtu bijis iespējams preventīvi novērst, “taču ne vienmēr visiem visu izdodas paredzēt, tāpēc ir šāds rezultāts.” Vaicāts, vai ārējais “uzbrukums” ir arī iemesls, kāpēc biļešu iegādes process internetā bija tik lēns un mokošs, viņš norādīja, ka tas ir tikai “viens no elementiem”, kas radīja šo situāciju.
Uz pārmetumiem par līgumam neatbilstošo komisijas maksu iekasēšanu Naļivaiko attrauca, ka šo situāciju nekomentēšot, jo tur esot darbs juristiem un lingvistiem. Svētku izpilddirektore Eva Juhņeviča norādīja, ka rīkotāji uzskatot – tas ir līguma pārkāpums. Šobrīd no pārdevēja tiekot gaidīts izvērts juridisks skaidrojums par savu nostāju un potenciāli priekšā stāvot tiesvedība.
Svētku rīkotāji ir arī vērsušies Valsts policijā ar diviem iesniegumiem – vienu par iespējamām krāpnieciskām darbībām, izmantojot dienesta stāvokli, “Biļešu paradīzes” kasē tirdzniecības centrā “Sky&More” – runa ir par vairāku aculiecinieku video, kurā redzams, ka kasē esoša persona, iespējams darbinieces klātbūtnē, no atvilknes paņem vairākas biļetes, – otra – par to, ka var notikt krāpniecība, pārdodot biļetes sludinājumu portālos. Tāpēc cilvēki tiek arī aicināti nepublicēt attēlus ar savām biļetēm sociālajos tīklos. Biļetes svarīgākā sastāvdaļa ir svītrkods, kuru iegūstot no šādi publicētas biļetes ir iespējams radīt viltotu biļeti, ar kuru pirmais apmeklētājs var iekļūt, bet atkārtoti nē.
Uz šo brīdi ieņēmumi no Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības ir 2 096292 eiro.
KAS JĀDARA, LAI ATGŪTU PAR DZIESMU SVĒTKU BIĻETĒM IZTĒRĒTO NAUDU UN NOPIRKTU BIĻETES NO JAUNA:
Jāsazinās ar “Biļešu paradīzi”, rakstot uz e-pastu [email protected], norādot vārdu, uzvārdu, bankas maksājuma uzdevumu.
Pēc tam tiks atmaksāta nauda un, ja cilvēks vēlēsies iegādāties biļetes uz iekārotajiem pasākumiem, tiks atsūtīts rēķins.
Apmaksājot rēķinu, uz personas e-pastu tiks atsūtītas elektroniskās biļetes.
