Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts – Raiņa un Aspazijas zīmē 0
Ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts šogad norisināsies 24. janvārī, Lielajā ģildē. Tā uzmanības centrā būs latviešu literatūras ģēniju, Raiņa un Aspazijas, 150. jubileja. Jāņa Mediņa, Jura Karlsona, Jāņa Ivanova un Lūcijas Garūtas mūzikai koncertā pievienosies arī Artura Maskata vokālā cikla pirmatskaņojums, veltīts Aspazijas mīlas lirikai.
Muzikologa Arvīda Klotiņa iedibinātā latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīcija plaukst jau 11. gadskārtu, kopš 2005. gada vienā ziemas koncertā uz skatuves pulcējot plašu orķestru sastāvu un solistus. Arī šogad uz vienas skatuves šajā vakarā satiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) un Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestris. Kopā ar tiem uzstāsies solisti – soprāns Inga Šļubovska, bass Krišjānis Norvelis un starptautisku atpazīstamību guvušais latviešu pianists Reinis Zariņš.
Koncerta gaidītākais notikums – komponista Artūra Maskata īpaši šim notikumam radītā vokālā cikla “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim” pirmatskaņojums, kurā solo partiju izpildīs I. Šļubovska. “Raiņa filozofiskās domas monumentalitātei un lielo ideju vērienīgumam apzināti vēlējos pretstatīt gluži citas noskaņas un atšķirīgas emocionālās krāsas gaisotni, kas tik raksturīga Aspazijas, pirmās nozīmīgās latviešu dzejnieces – sievietes, dzejas pasaulei,” raksturojot savu veikumu, teic skaņdarba autors. A. Maskats atzīmē, ka Aspazijas daiļradē saskatot ideju drāmas un heroiskus tēlus, taču uzsver, ka dzejnieces spalvai pieder arī brīnišķīgi smalka, fantastiska mīlas lirika, “tik krāsaina, tik bagāta un arī daudznozīmīga”, piebilstot, ka tā nekādā gadījumā nav vienkārša. “Priecājos, ka nu esmu to pamatīgi iepazinis – jūtu, ka Aspazija mani uzrunā dziļi. Turklāt viņas lirikai piemīt visas tās labās īpašības, kas dzeju dara ļoti melodisku. Esmu pārliecināts, ka Ingas Šļubovskas personības starojums lieliski atbilst Aspazijas sievišķīgajam portretam, bet balss tembrs piešķirs īsto noskaņu cikla poētiskajam vēstījumam,” teic komponists. Jaundarbu atskaņos LNO orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
Aspazijas tēmai lielkoncertā pieslēdzas arī viņas dzejas iedvesmotās simfoniskās lappuses no Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts”, LNO orķestra un M. Ozoliņa sniegumā. Par šo darbu tā autors saņēmis “Lielo mūzikas balvu 2000″. Baleta pirmizrāde LNO notika 2000. gada 19. aprīlī, un tā pamatā ir Aspazijas drāma “Sidraba šķidrauts”, rakstīta 1905. gada revolucionāro notikumu laikā. Stāsta saturs ir universāls, vēstot par izredzētību, pienākumu, mīlestību, nodevību.
Koncertā Raiņa tēlu lokā ievedīs izcilā latviešu romantiķa Jāņa Mediņa prologs operai “Uguns un nakts”. Tas izskanēs LNO orķestra, solistu Ingas Šļubovskas, Krišjāņa Norveļa sniegumā. Pie diriģenta pults – M. Ozoliņš.
Savukārt LSO un diriģenta Atvara Lakstīgalas izpildījumā skanēs Lūcijas Garūtas Koncerts klavierēm un orķestrim. Tā pilnais nosaukums – “Koncerts klavierēm un orķestrim. In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai”. Skaņdarbs sacerēts 1951. gadā kā veltījums komponistes pāragri mirušās māsas meitiņas piemiņai, topot par vienu no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā. Klavierkoncerta pirmatskaņojums tika atļauts vien piecus gadus pēc tā sacerēšanas,1955. gada 29. septembrī, toreiz – Latvijas Radio, Radio simfoniskā orķestra, pianista Hermaņa Brauna un diriģenta Arvīda Jansona sniegumā. Šoreiz šedevru pirmo reizi atskaņos Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš.
Andris Poga, kurš šobrīd aizvada savu pirmo sezonu LNSO galvenā diriģenta amatā, Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam izvēlējies Jāņa Ivanova “Divdesmito simfoniju”, pēdējo no autora paša pilnībā pabeigtajām un instrumentētajām simfonijām, kurai meistars pēdējās taktssvītras vilcis 1981. gadā.
Varbūt noder
Koncerts: 24. I 19.00 Lielajā ģildē.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv.
Cena: EUR 7 – 30.
