Neparastie laikapstākļi Latvijā un cilvēkos (900 – 1860) 10
991. gadā ziema Baltijā bijusi ļoti barga, jo viss izsalis, arī sējumi, un iestājies bads.
1172. gadā ziema Daugavas baseinā bijusi tik silta, ka kokiem izplaukušas lapas, bet putni vijuši lizdas.
1225. un 1227. gada bargajās ziemās bīskaps Alberts karagājienā no Rīgas uz Sāremā devies pāri aizsalušajam Rīgas līcim. Karaspēka radītais troksnis līdzinājies pērkonam: šķindējuši ieroči, sadūrušās ragavas, uz slidenā ledus krituši un atkal cēlušies ļaudis un zirgi.
1289. gadā ziemas vispār nav bijis. Uz Ziemassvētkiem meitenes rotājušās ar laukā uzziedējušām vijolītēm.
1315., 1316./1317. gadā Baltijā un Krievijā bijušas ļoti aukstas ziemas. Izsaluši sējumi un sekojis bads. Livonijā bijusi šausmīgi dārga maize un citi pārtikas produkti. Simtiem cilvēku nomiruši no bada.
1341. gadā ziema bijusi sevišķi silta – martā ziedējuši ķirši, bet maijā jau ienākušās ogas.
1432., 1433. un 1434. gadā bijušas dikti bargas ziemas, vienreiz nepārtraukti snidzis 40 dienas un naktis no vietas.
1538. gadā bijusi ļoti silta ziema – decembrī un janvārī ziedējuši dārzi.
1576. gadā līdz pat jaunajam gadam trakojušas vētras, kādas neviens nav atcerējies. Cilvēki miruši biezajā sniegā. Spēcīgais vējš 2. oktobrī Rīgā Pēterbaznīcas tornī noliecis gaili.
1617. gadā Baltijā bijusi ļoti silta un lietaina ziema bez sniega. Visu janvāri pūtis dienvidaustrumu vējš un lijis, augusi zāle un izplaukuši ziedi, ziedējuši ķirši. Tikai februārī pusotru nedēļu bijis ragavu ceļš ar sniegu.
1666. gadā Latvijā ziema bijusi tik barga, ka zemnieki, braucot ragavās, nosaluši un sēdējuši kā dzīvi.
1709. gada ziemā Latvijā zeme sasalusi 2,42 metru dziļumā, visa Baltijas jūra aizsalusi, bet ledus biezums Daugavā sasniedzis 1,73 metrus. Tad sekojuši katastrofāli plūdi Rīgā
1722. gadā Latvijā atkal silta ziema ar maz sniega. Februārī kokiem jau izplaukušas lapas.
1814. gadā ledus segas biezums Daugavā divas reizes pārsniedzis vīrieša augumu. Tad sekojuši lieli plūdi Rīgā.
1823. gadā barga ziema ne vien Baltijā, bet arī Anglijā un Vācijā, pat Krimā pie Melnās jūras. Gaisa temperatūra noslīdējusi zemāk par – 30 grādiem. Daudz cilvēku apsaldējušies un nosaluši.
1835. gadā ziema Latvijā ar neiedomājami biezu sniega segu – 1,8 – 2,1metrs. Snigšana sākusies no jaunā gada, bet sevišķi daudz sasnidzis martā. Aprīlī saule un lietus sniegu strauji nokausējuši un sākušies lieli plūdi.
1850. gada janvārī divas nedēļas pēc kārtas bijis tāds sniegputenis, ka nebijis iespējams iziet no mājas. Februārī divas nedēļas lijis lietus un viss sniegs nokusis. Gaisa temperatūra pazeminājusies līdz –12 grādiem un viss sasalis no jauna.
1859. gada janvārī un februārī sākuši ziedēt augļu dārzi.
Izvilkumi no G. Eberharda raksta “Unusual Weather Conditions in Latvia (900 – 1860), kas publicēts grāmatā: “Climate Change in Latvia and Adaptation to It”/ Editors Māris Kļaviņš and Agrita Briede. – Rīga University Press 2012.
