Ziema kā attaisnojums 10
Zinām, ka viss ir galvā – ko domājam, tādi arī esam un tā rīkojamies. Tālab LU Psiholoģijas nodaļas vadītājam, profesoram Ivaram Austeram jautāju, vai ziemā uzvedamies citādi nekā vasarā. Profesors stāsta, ka cilvēks īpaši nemainās, vai ziema vai vasara. Bet ziema ir ļoti labs attaisnojums, lai kaut ko nedarītu.
– Tagad pieturas ap nulli. Brīnišķīgs skrienamais laiks, daudz labāks nekā + 20. Taču skrējēju ielās ir kļuvis daudz mazāk. Kāpēc nevar skriet? Ziemā taču kustības vēl vairāk vajadzīgas nekā pavasarī! – rosina Ivars Austers un pastāsta, ka līdz 80. gadu vidum pētnieki diezgan ironiski izturējušies pret tādiem jēdzieniem kā “ziemas depresija”. Tomēr, papētot vairāk, izrādījies, ka nelielu cilvēku daļu (jo tuvāk ziemeļiem, jo lielāku) ziemās piemeklē simptomi, kas nav tikai psiholoģiski – slikta dūša, grūti no rīta pamosties, nogurums, nav gribas sevi piespiest ko darīt un ir tendence pārēsties. Organisms uzvedas gluži kā lācis ziemas miegā. Bet no psiholoģijas viedokļa, ja patiešām ir smags gadījums, nevajag kautrēties lūgt palīdzību speciālistiem. Latvijā strauji attīstās kognitīvi biheivoriālā terapija (KBT – metode depresijas, veģetatīvās distonijas, panikas lēkmju, paaugstinātas trauksmes u.c. traucējumu ārstēšanā). Bet cilvēkiem pašiem ziemā jācenšas būt fiziski aktīviem, sabiedriskiem, neierakties savā alā. Ir pētnieki, kas iesaka valkāt spilgtas drēbes. Šādas mazas lietas, kas kopā summējas.
