Latvijas laiks nāk no rietumiem 10
Mēs piedodam kļūdas gandrīz visu profesiju pārstāvjiem, bet meteorologiem nekad. Turklāt par viņu darbu interesējamies diendienā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢC) Prognožu daļu vada Andris Vīksna.
– Kāda būs ziema?
– Pēdējās prognozes liecina, ka 3. – 10. decembrī vēl gaidāms siltuma vilnis, tomēr tuvāk gada nogalei kļūs aukstāks un gaisa temperatūra kopumā Latvijā būs tuvu normai (-2,5 -3,5 grādi), kas nozīmē, ka pārsvarā gan dienā, gan naktī pieturēsies sals. Nereti arī snigs, tuvāk pēdējai dekādei nokrišņu būs mazāk. Ļoti aptuvenas prognozes liecina, ka janvāra sākumā varētu kļūt nedaudz siltāks.
– Bet kāpēc bieži vien dzird sakām – jā, šī ziema būs tik barga, kādu ļaudis neatceras?
– Atmiņa ir īsa. Cilvēks atceras pēdējos gadus, bet, ja palūkojas, kādas ziemas bija pirms pieciem, desmit gadiem, tad parasti ir liels izbrīns – kā, vai tiešām tā bija?
Protams, laika apstākļi mainās. Nenoliedzami – norisinās globālas pārmaiņas, kas mūsu reģionā vairāk izpaužas kā vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Taču tas nenozīmē, ka Latvijā vispār nebūs sniega vai laiks kļūs tikai karstāks. Protams, tiešākās izmaiņas ir saistītas ar ziemu, jo tieši ziemas periodā Latvijā vidēji gaisa temperatūras paaugstināšanās ir visbūtiskākā un saistīta ar patīkamu vai nepatīkamu, kā nu kuram, novērojumu – pastāvīgās sniega segas periods samazinās.
Bet, no otras puses, nereti ziemā, arī pēdējās ziemās, parādās bloķējošo anticiklonu darbība. Normāli mums klimatu nosaka gaisa masas no Atlantijas okeāna, bet ziemā aktivizējas Sibīrijas maksimums – plašs anticiklons virs Sibīrijas, kas līdz ar austrumu puses vējiem nes lielu aukstumu un nereti skaidru laiku. Ir hipotēzes, ka šis process ziemas periodā varētu mainīties.
– Ar kādiem mēraparātiem pēta un profesionāli nosaka laiku?
– Lai spētu prognozēt laika apstākļus Latvijā, mums ir jāzina, kas pašlaik notiek reģionā, no kurienes nāk gaisa masas, kas tuvākajās stundās vai dienās sasniegs Latviju. Visā pasaulē ir piezemes meteoroloģiskie novērojumi, kas ir sinhronizēti – reizi trīs stundās, Eiropā bieži vien – reizi stundā, vienā laikā veic novērojumus visā pasaulē. Un apmēram divdesmit minūtes pēc novērojumu veikšanas un datu pārraides varam redzēt, kas notiek gan mūsu novērojumu stacijā, gan jebkur pasaulē. Mūsu interešu reģions vairāk ir Eiropa un Atlantijas okeāns, jo gaisa masas Latvijā pamatā nāk no rietumiem.
Latvijā reizi minūtē saņemam datus no 24 meteostacijām un reizi stundā no 70 hidroloģiskajām stacijām. Datu operatīvās saņemšanas ziņā esam pirmie Skandināvijā, kur datus saņem reizi piecās vai desmit minūtēs, bet mēs – reizi minūtē. Ekrānā redzam faktiskos laika apstākļus, kas nepārtraukti atjaunojas. Pēdējos gados sevišķi aktīvi lietojam arī meteoroloģiskos satelītus (tie atrodas 36 000 km augstumā virs ekvatora Āfrikā). Reizi piecās minūtēs iegūstam informāciju no kosmosa un varam redzēt, kā pārvietojas gaisa masas un lokāli mākoņu masīvi. Varam noteikt mākoņu virsotņu temperatūru, negaisa iespējamību, to, cik augstu ir mākoņi. Varam mēģināt atšifrēt, kur ir pārvietojušies vulkāniskie pelni, piemēram, no vulkāna Islandē.
Trešais svarīgākais mēraparāts ir meteoroloģiskais radars. Tāds mums Latvijā ir viens – pie lidostas “Rīga”. Tas reizi desmit minūtēs sniedz informāciju par nokrišņu zonām līdz pat 400 km rādiusā. Tas ir papildu instruments, kas sinoptiķim palīdz noteikt krusas un negaisa iespējamību, arī nokrišņu intensitāti.
– Kāpēc prognozes tomēr reizēm nepiepildās?
– Novērojumu informāciju apkopo superdatori reģionālajos centros un uz to bāzes modelē, kā mainīsies laika apstākļi tuvākajās stundās vai līdz pat deviņiem mēnešiem. Cilvēki aizmirst, ka tās tomēr ir prognozes jeb varbūtība. Lai varētu precīzi prognozēt laiku tuvākajām stundām, katrā kvadrātmetrā vajadzētu būt meteoroloģiskajai stacijai, un arī tad augsta precizitāte būtu tikai pirmajām stundām.
Latvijā atrodamies ļoti nepateicīgā vietā arī Eiropas kontekstā, jo esam Atlantijas ciklonu ietekmes zonā un papildus korekcijas ievieš arī Baltijas jūras klātbūtne. Mums jāprognozē nākamajām dienām, bet nereti gaidāmais ciklons nav vēl pat izveidojies virs Atlantijas okeāna. Tā ir diezgan plaša varbūtība, un to modulēt un vēl pateikt, kāds, piemēram, Bauskā būs laiks… tas ir izaicinājums.
– Esmu salasījusies visādas briesmas, ka, turpinoties klimata sasilšanai, okeānos modīsies sen izzudušas būtnes…
– Skaidrs, ka, klimatam mainoties, mainās arī flora un fauna. Lai gan augi un dzīvnieki pakāpeniski pielāgojas, tomēr jau tagad var redzēt, ka sugas, kas uzturas dienvidos, tuvākos gadu desmitos varētu pārvietoties uz ziemeļiem. Lasīju, Lielbritānijā senajās mūra pilīs dzīvo melnās atraitnes – tropiskie zirnekļi – kas agrāk britu salās nebija iedomājami. Vairākām augu un dzīvnieku sugām Latvija kļūst par galējo dienvidu punktu. Sociālekonomiski raugoties, Baltijas jūras reģions ir viens no perspektīvākajiem atpūtniekiem. Jo drīz Vidusjūras piekraste ar saviem plus 30 – 40 grādiem, karsto jūru un ūdens trūkumu zaudēs pievilcību. Bet mēs Latvijā vēl neesam apjautuši, ka bioloģiskā daudzveidība un gadalaiku daudzveidība ir bagātība. Vidusjūras zemēs aug tas kaktuss un aug. Bet Latvijā var ieiet egļu vērī un pastaigāt. Klimata pārmaiņas ir prātīgi izmantojams potenciāls ekotūrismam Latvijā. Mūsu dabiskie resursi!
– Bieži vien interneta portālos redzams uzraksts “Sinoptiķi brīdina” uz sarkana fona. Vai tiešām tik ļoti jābrīdina?
– Mēs un visā Eiropā meteorologi brīdina atbilstoši VUGD izstrādātiem vairāk nekā 40 kritērijiem dažādiem punktiem un reģioniem. Bet problēma – žurnālisti no katras mūsu prognozes mēģina uztaisīt ažiotāžu. Piemēram, prognozē esam ierakstījuši – rīt pēcpusdienā Liepājas apkārtnē ir gaidāma vēja pastiprināšanās 22 metri sekundē. Bet portāls raksta – orkāns nāk visā Latvijā! Glābjas, kas var! Un cilvēki to saista ar mums, lai gan mēs biedēšanai neesam tuvumā stāvējuši, bet gan sagatavojuši korektu prognozi.
