Rudīte savā dzimšanas dienā Sventes muižā kopā ar bērniem un Krusttēva ģimeni. Dress code – oranžs.

Bet nevar dzīvot tikai tā – mājas, kūtis, lauki. Mēs esam lieli ceļotāji. Reiz Turcijā, mūsu auto apdzenot, citu mašīnu pasažieri satraukti rādīja uz augšu. Nobraucam malā, jumta bagāžnieka kaste vaļā, un visas mūsu teltis, guļammaisi, drēbes plivinās pa autobāni. Piebrauc melns bembis, atdod mūsu telti, piebrauc autobuss, atdod guļammaisu. Laipnie šoferi visu salasīja un atdeva līdz pēdējai zeķei. Kā mēs smējāmies!

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

2011. gadā nopirkām lētās biļetes un devāmies uz Ņujorku. Bet Amsterdamas lidostā dēlam pazuda pase. Pacēlām visu lidostu augšā un “Air Baltic” lidmašīnu, varbūt pase palikusi tur. Man jāpaliek pie Kristiāna, Montai vēl nav 18. Tātad Līvai jālido uz ASV vienai. Kā mēs raudājām! Līva zvana, ka lidmašīna sāk kustēties, Monta tai brīdī zvana policijai, viņi atraduši brāļa pasi. Es kliedzu Līvai klausulē – aizturi lidmašīnu, pase atradās!

Es skrienu pēc pases, Monta skrien pēc Kristiāna. Liela lidosta, skrējām cauri stikla sienām, pāri barjerām, apsargiem mutes vaļā kā filmā “Viens pats mājās”. Kad visi beidzot satiekamies, apsargi teica – sorry, jūsu lidmašīna ir gaisā! Tad brīnumainā kārtā uz reisu nākamajā dienā atradās trīs biļetes, turklāt blakus. Kasiere brīnījās – vai kāds jums tās rezervējis? Līva un Amerikas radinieki mūs gaidīja Ņujorkā. Kas tā bija par tikšanos! Atkal raudājām, tikai prieka asarām.

5 pārtikas produkti, kurus nedrīkst glabāt ledusskapī

Kāpēc ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās ir pārsteidzīgs un nepamatots? Skaidro “Domina Shopping” direktore

Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju

Kopš vīra nāves Līvas krusttēvs Līvars (kuru mēs visi uzrunājam par Krusttēvu) ar ģimeni par mums rūpējas. Kopā ceļojam. Pa Eiropu braucam busiņā dziedādami. Kartupeļi, teltis līdzi, ko gan vairāk vajag? Reiz Parīzē apmeklējām “Disnejlendu”, vakars, nogurums, bērni nevar paiet, kājas vienās tulznās, sāp. Nolēmām – spēlēsim “Ādamam bij’ septiņ’ dēli”. Ejam un dziedam – un visi darām tā! Parīzieši skatās. Tā arī nesapratām, kā tos kilometrus līdz auto aizgājām.

Krusttēvs aizraujas ar alpīnismu. Man ir šausmīgi bail no augstuma, bet Francijas Alpos ar visu ekipējumu, dzelkšņiem kāpu ledājā. Krusttēvs pateica, ka man ir jākāpj, un es kāpu. Kad nolaidos lejā, sāku bučot zemi par to, ka esmu dzīva un atgriezusies. Katru gadu maija svētku brīvdienās braucam ar laiviņām, kas arī ir viens makten jautrs pasākums.