Dzīve – bērniem 8
Es izvēlējos veltīt sevi bērniem. Pirms saimniecības dibināšanas vīrs bija tālbraucējs šoferis. Bija ceļā divas trīs nedēļas, un es visu laiku viena pati ar bērniem. Domāju – kāpēc man tāds liktenis? Tagad saprotu – liktenis mani sagatavoja tam, ka patiešām būšu viena ar bērniem, vienai viņi būs jāuzaudzina. Man patīk, ka viņi turas kopā.
Dēls Kristiāns mācās 9. klasē. Viņam dotības uz tehniku un saimniekošanu ir iedzimtas no tēva. Nekas nav jāsaka priekšā, paskatoties vien zina, kas jādara. Puika vienmēr atvērs durvis, palaidīs pa priekšu, nav tā bijis, ka ieskries pirmais un mamma ar māsām paliks kaut kur aizmugurē. Līva ir lauksaimniece, studē veterinārmedicīnu. Dodiet tik viņai fermas, kūtis, lopus! Vēl pamatskolas laikā, kad vakarā nāca no diskotēkas mājās, pa ceļam iegāja kūtī paskatīties, vai viss kārtībā. Atskrēja mājās un sauca: “Mammu, ātrāk uz fermu, Zīle nevar atnesties!” Skrējām uz fermu. Tāda viņa man ir. Kad maza bija, varēja līdz vieniem diviem naktī fermā sēdēt un gaidīt, kad sadzims sivēni. Jo tolaik nebija moderno iekārtu, sivēnmāte varēja mazos nospiest. Un Līva sēdēja pa naktīm, gaidīja sivēnus, piedzimušos slaucīja, žēloja…
Otra meita Monta. Studē RISEBĀ, liela organizatore. Braucam uz koncertiem, teātriem, iesaka man – šito grāmatu izlasi! Izlasīju “Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari”.
Savulaik zinājām, kurā dienā Montai jādzimst. Domājām – cikos gan tas būs? Vīrs vēl pasmējās – tikai ne pirmās formulas sacīkšu laikā. Protams, tieši tad, kad televīzija sāka rādīt sacīkstes, Montai bija laiks nākt pasaulē. Vīrs aizveda mani uz slimnīcu, un divatā sagaidījām Montu. Kad Līva dzima, tad jau vēl vīri nedrīkstēja piedalīties dzemdībās. Bet Kristiana dēļ vīru izsaucu no tīruma, viņam krekls eļļā, no slimnīcas aizsūtīju mājās, lai pārģērbjas. Kad atbrauca atpakaļ, puika jau bija piedzimis. Māsiņas mani bāra, kāpēc tā darīju, viņas būtu jauno tēti nomazgājušas tīru, baltu. Vīrs pārdzīvoja, ka nav varējis būt klāt.
