Rudītes komanda. Iedvesmas stāsts par sievietes spēku un drosmi 8
“Līva” ir liela un spēcīga zemnieku saimniecība Aulejā, Krāslavas pusē. Visus darbus, apstrādājot 470 ha zemes, kā arī liellopu un cūku fermu darbības vadību ir uzņēmusies Rudīte Lipšāne. Pirms deviņiem gadiem viņa traģiski zaudēja vīru, pirms pieciem – vīra vecākus. Un tomēr nezaudēja saimniecību un izaudzināja trīs bērnus, kuri aizvien ir viņas komanda. Par sievietes spēku un drosmi ir šis stāsts.
Saimniecībai būt!
Šī ir vīra vecāku māja, viņi bija Breša zemnieki, strādīgi un gudri cilvēki, domāja uz priekšu. Traktors bija, zeme bija, nolēma, ka dēlam jāveido saimniecība. Mūsu pirmā meita Līva jau bija piedzimusi, vīram meitiņa bija mīļa, patika arī viņas vārds, tāpēc saimniecību nosauca par “Līvu”. Kad vīrs nomira, man bija trīsdesmit trīs, bet mūsu mazākajam bērnam Kristiānam – seši gadi. Cilvēki teica: nu ar saimniecību ir cauri! Bet es domāju – esam bijuši stiprākie, lielākie pagastā, tik vienkārši nepadošos! Arī vīra vecāki nesabruka, noturējās. Gads bija ļoti traģisks. Visi kopā turējāmies, paraudājām, pasmējāmies, un darbi gāja uz priekšu. Darbs ārstēja, centāmies daudz nedomāt. Vīra vecāki palīdzēja ar padomu. Vīramāte savulaik bija sovhoza “Iskra” direktore, ļoti gudra sieviete, stipru raksturu. Un tad bija vēl viens traģisks notikums – vīra vecāki aizgāja viņsaulē ar divu nedēļu starpību. Jau bērēs cilvēki mūsu saimniecībai paredzēja bankrotu. Domāju – nē, tā nebūs! Vīrs un viņa vecāki saimniecībā tik daudz ir ielikuši, es nedrīkstu to izpostīt, man ir jāiet tālāk. “Rudīt, ko mēs šodien darīsim?” man vaicāja strādnieki. Gribu jau teikt – aiziesim babai pajautāsim! Bet nav jau vairs babas, nav ģeda. Neviena nav. Un domāju, ko pēdējo darījām, kam viņi to pirkuši? Bija tāda sajūta, it kā svešā mājā būtu iemesta. Man ir pedagoģiskā izglītība, biju Konstantinovas skolas direktore. Bet, kad paliku viena, sapratu – apvienot divus lielus darbus nav iespējams. Izvēlējos saimniecību. Saņēmos. Nekādas vainas, projekts pēc projekta, ar visu tieku galā. Vienīgi cenas nav nekam, ne graudiem, ne pienam, ne gaļai. Visu laiku jau ir mērķi. Cūku ferma ar Eiropas iekārtām, lai nav fiziski jāpiepūlas. Visu laiku domāju, kā izdarīt tā, lai gotiņām būtu labi un silti gulēt, nevis caurvējos. Liellopu fermai veicu rekonstrukciju, moderna, gaiša ferma. Pagājušā gada 1. novembrī mūsu saimniecībai apritēja divdesmit gadu un notika rekonstruētās liellopu fermas atklāšana. Ar savu klātbūtni mūs pagodināja prezidents Andris Bērziņš, tieši viņš pārgrieza lentīti.
