46 no miljona zaudējam uz Eiropas ceļiem: joprojām visdrošākie ceļi ir Zviedrijā, bet par vislielāko nāves gadījumu skaitu 2022. gadā ziņoja Rumānija 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neskatoties uz visiem pūliņiem samazināt nāvju skaitu ceļu negadījumos, tas pērn audzis par 3% – pieaugums gan saistīts ar to, ka pēc pandēmijas atjaunojusies satiksme. Taču ir arī pozitīvās ziņas – tas ir par 2000 mazāk nāves gadījumu jeb 10% mazāk, nekā bija pirms pandēmijas – 2019. gadā. ES un ANO mērķis ir līdz 2030. gadam panākt šādu nāves gadījumu skaita samazinājumu uz pusi, tātad tuvināties skaitlim 10 000 nāves gadījumu uz ceļiem gadā.
Atšķirīgas tendences dalībvalstīs
Dati par nāves gadījumiem uz ceļa starp ES dalībvalstīm ir krasi atšķirīgi. Par lielāko nāves gadījumu samazinājumu (vairāk nekā 30%) ziņo Lietuva un Polija, arī Dānijā reģistrēts 23% samazinājums. Tādās valstīs kā Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Nīderlande un Zviedrija pēdējos trīs gados ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir saglabājies diezgan stabils vai nedaudz palielinājies.
Kopējās tendences Eiropā pēdējos gados nav mainījušās – joprojām visdrošākie ceļi ir Zviedrijā (21 nāves gadījums uz vienu miljonu iedzīvotāju) un Dānijā (26 uz milj. iedz.), bet par vislielāko nāves gadījumu skaitu 2022. gadā ziņoja Rumānija (86 uz milj. iedz.) un Bulgārija (78 uz milj. iedz.). Par pozitīvu ziņu varētu uzskatīt to, ka Latvijai izdevies bojāgājušo skaitu no 69 cilvēkiem uz katru miljonu 2019. gadā samazināt līdz 60 bojāgājušajiem uz miljonu 2022. gadā, taču būtu atzīmēšanas vērts, ka 2020. un 2021. gadā šie skaitļi bija satraucoši augsti – attiecīgi 73 un 78 cilvēki uz katru miljonu iedzīvotāju.
Lai gan Igaunijā kovida laikā arī palielinājās bojāgājušo skaits uz ceļiem, tomēr tur šie skaitļi ir krietni zemāki un svārstās 38–44 bojāgājušo robežās uz miljonu. Savukārt Lietuvai izdevies panākt vienmērīgu bojāgājušo skaita samazinājumu bez kādām svārstībām – no 67 cilvēkiem uz miljonu 2019. gadā līdz 43 pērn.
Bīstamākie – lauku ceļi
Pamatojoties uz datiem par 2021. gadu visā ES, 52% ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ir cietuši uz lauku ceļiem, 39% pilsētās un tikai 9% – uz automaģistrālēm. Trīs no četriem šādos negadījumos bojāgājušajiem (78%) bijuši vīrieši. 45% no visiem negadījumos uz lauku ceļiem bojāgājušajiem bija transportlīdzeklī esošas personas (autovadītāji un pasažieri), 18% – gājēji, 19 % – divriteņu transportlīdzekļu (motociklu un mopēdu) vadītāji, bet tikai 9% – riteņbraucēji.
Pilsētās situācija ir krasi atšķirīga – šeit galvenie cietušie ir neaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji, velosipēdisti un divriteņu transportlīdzekļu vadītāji, kas veido gandrīz 70% no kopējā bojāgājušo skaita. Pilsētās satiksmes dalībnieki pārsvarā dzīvību zaudē avārijās, ko izraisījušas vieglās un kravas automašīnas.
Lai gan apsveicams ir velotransporta īpatsvara pieaugums dažādās mobilitātes formās daudzās dalībvalstīs, tas vienlaikus radījis arī bojāgājušo skaita pieaugumu visā ES. Šī ir vienīgā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, kas pēdējo desmit gadu laikā nav spējusi panākt ievērojamu bojāgājušo skaita samazināšanu. Domājams, ka iemesls ir labi aprīkotas infrastruktūras trūkums.
Francijas 2022. gada provizoriskie dati liecina par velosipēdistu nāves gadījumu skaita pieaugumu pat par 30% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
