45 miljoni digitalizācijai 6
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē. Uzņēmumu un iestāžu digitālās transformācijas veikšanai tuvākajos gados paredzēts ieguldīt vairāk nekā 45 miljonus eiro, kas nenoliedzami šo procesu tikai veicinās.
Atbalsts komersantiem paredzēts tiem investīciju ieguldījumiem, kuru mērķis veikt uzņēmuma digitalizāciju. Jau izstrādāta programma “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai”, un atbalsts uzņēmējiem būs pieejams aizdevuma veidā ar iespēju dzēst pamatsummu.
Svarīgs priekšnosacījums
Nepieciešamās investīcijas tiem uzņēmumiem, kas vēlēsies izmantot jaunās iespējas, tiks noteiktas Eiropas Digitālās inovācijas centru (EDIC) izsniegtajā “Digitālās attīstības ceļa kartē”, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu ES atbalstu. Kas tad ir “Digitālās attīstības ceļa karte”, un kā pie tās tikt? Vispirms uzņēmumiem būs jāveic digitālā brieduma tests, ar kura palīdzību tiks identificētas jomas, kurās ir nepieciešama digitāla pilnveidošanās.
Vadoties no testā gūtajām atziņām un piesaistot attiecīgo jomu ekspertus, EDIC eksperti izstrādās rīcības plānu vēlamās izaugsmes sasniegšanai, un to arī dēvē par “Digitālās attīstības ceļa karti”, kas būs svarīgs priekšnosacījums turpmākai attīstībai. Jārēķinās, ka tiem komersantiem, kas savu digitalizācijas plānu sasniegšanai gribēs saņemt finanšu attīstības institūcijas “Altum” finansiālo atbalstu, digitālā brieduma testa pildīšana, EDIC vērtējums un “Digitālās attīstības ceļa kartes” izstrāde būs obligāta. Tāpat jārēķinās, ka ceļa karšu izveides laiks var būt atšķirīgs – vienam komersantam nepieciešams neliels digitāls uzlabojums un ceļa karte būs samērā vienkārša, bet citos, apjomīgākos projektos – jauna produkta izveide, kāda pakalpojuma vai platformas izstrādes izveide – būs daudz laikietilpīgāka. Ja kādā jomā vietējie speciālisti nevarēs palīdzēt, būs iespēja izmantot arī Eiropas speciālistu palīdzību. EDIC digitālās transformācijas ceļa kartē būs noteikti ieteicamie atbalsta virzieni un programmas to īstenošanai. Kartes izstrādās EDIC darbinieki reģionālajos kontaktpunktos, kas plānoti Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Cēsīs, Rēzeknē, Daugavpilī. Tāpat nepieciešamo informāciju uzņēmēji un iestādes varēs iegūt lielākajās industriju asociācijās.
Balss programma ārstiem
Iespēju piesaistīt ES finansējumu savu procesu digitalizācijai apsver ne viens vien uzņēmums un iestāde, un to vidū ir arī Vidzemes slimnīca. Nule kā slimnīca saņēmusi IKT nozares balvu “Platīna pele”, startējot konkursā, ko rīko Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA).
Vidzemes slimnīca konkursā piedalījās ar projektu “Balss atpazīšanas sistēmas ieviešana ārstniecības dokumentācijas digitalizācijā” un par to saņēma balvu kategorijā “Uzņēmuma digitālā transformācija” Lielo uzņēmumu sadaļā. Balss atpazīšanas sistēma ir Latvijā pirmā specializētā programma medicīniskās dokumentācijas digitalizācijai. Mākslīgā intelekta programma sniedz iespēju balss ierakstu pārveidot teksta formātā un sagatavot izrakstus pacientam. Svarīgi, ka pacienta medicīniskie dati tiek precīzi, laikus ievadīti un pieejami ierobežotam darbinieku lokam. Papildu vērtība – balss atpazīšanas sistēma ir integrēta programmā “Ārsta birojs”, darbs notiek vienā informācijas sistēmā.
Mākslīgā intelekta programma tapusi sadarbībā ar uzņēmumu “Assistentis”, kas specializējas veselības aprūpes IT risinājumu izstrādē. Projekta vadītāja, Vidzemes slimnīcas statistikas daļas vadītāja Inga Mellupe-Bērziņa stāsta, ka 2020. gada 28. jūlijā slimnīcas valde pieņēma lēmumu īstenot projektu par mākslīgā intelekta piesaisti diktofonijai. Kāpēc tas bija jādara? Līdz šim ārsti pacienta izrakstu ierunāja diktofonā un šo ierakstu pārrakstīja speciāli apmācīti darbinieki. “Sapratām, ka dokumentu sagatavošanā bija iesaistīti vairāki cilvēki, bet atbildīgs par pacientu ir ārsts, tāpēc valde pieņēma lēmumu, ka ārstam pašam jāsagatavo dokumenti,” stāsta projekta vadītāja. Mākslīgā intelekta programma sniedz iespēju balss ierakstu pārveidot teksta formātā un sagatavot izrakstus stacionāra pacientam. Jaunā sistēma nozīmē arī lielāku pacienta datu drošību.
Inga Mellupe-Bērziņa lepojas, ka izstrādāta arī unikāla medicīnas terminu vārdnīca no iepriekš uzkrātā audiofailu arhīva un ārstu ierunātām medicīniskām frāzēm. Darbs neesot bijis vienkāršs, jo vairākkārt nācies lūgt ārstus ierunāt medicīniskos terminus, lai nonāktu pie rezultāta. Programmu izstrādāja SIA “Assistentis”, un kopumā tās izveidošanai ierunāts teksts, kas mērāms vairāk nekā tūkstoš darba stundās.
“Programma būvētas tā, ka ārsti ierunā savu tekstu vai arī to dara atkārtoti un programma atceras ierunāto. Programmas izstrādes laikā arī sapratām, ka ārstiem nepieciešama viena programma, viņiem nebūs laika strādāt ar vairākām,” stāsta projekta vadītāja. Tā arī nonākuši pie idejas šo jauno programmu integrēt lokālajā programmā “Ārsta birojs”. Tagad jau tiek veikti nākamie soļi, lai saprastu, kāda vēl informācija jāelektronizē, lai tā ielasītos balss programmā. Projekta vadītāja neslēpj, ka nebijis viegli pārliecināt tos ārstus, kas 30 gadus strādā savā profesijā, pacienta vēsturi un anamnēzi ierakstīt datorā, kā arī veikt balss ieraktus. Tāpēc neskaitāmas reizes veiktas apmācības un izskaidrojošais darbs, kāpēc tas vajadzīgs.
Tagad jau redzams rezultāts – balss atpazīšanas programmas lietošanas lēciens bijis oktobrī un turpinās arī novembrī un decembrī. Tas nozīmē – aizvien vairāk ārstu izmanto jauno iespēju. Galvenie ieguvumi – pacients laikus saņem slimnīcas izrakstu, tiek nodrošināta pacientu datu drošība un ārstiem paliek vairāk laika veltīt saviem tiešajiem darba pienākumiem. Agrāk tikai piecu minūšu balss ieraksta apstrādei nācies veltīt 20 minūtes, bet tagad izrakstu var sagatavot 5–10 minūšu laikā. Gandarīts par labi iesākto darbu ir arī projekta idejas autors, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs. Viņš gan atzīst, ka tas ir tikai sākums, lai varētu vairāk atvieglot ārstu darbu. “Nākotnē spēsim pēc iespējas vairāk automatizēt procesus, izmantojot vairākas datu bāzes, un tas ir ceļš uz ārstnieciskās dokumentācijas digitalizāciju. Ieguvēji būs ne tikai ārsti, bet arī citi slimnīcas darbinieki. Ar jauno risinājumu izrakstu varēsim sagatavot trīsreiz ātrāk,” stāsta U. Muskovs. Nākotnē plānots paplašināt medicīniskās dokumentācijas digitālās sagatavošanas iespējas, ar “mākslīgā intelekta” palīdzību noformējot arī operāciju aprakstus, konsultantu slēdzienus un citus dokumentus. Lielais mērķis ir samazināt gan ārsta, gan citu ārstniecības personu darba laiku medicīnas dokumentu sagatavošanā, to veltot vairāk komunikācijai ar pacientiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzņēmumu digitalizācija – kāpēc tā ir svarīga un kāda tai ir nozīme? LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzsver, ka uzņēmuma digitālā transformācija ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, pelnīt vairāk un kļūt konkurētspējīgākam. Digitālā transformācija var risināt arī darbinieku trūkuma jautājumu. Kā liecina pētījumi, digitāli attīstīti uzņēmumi aug un paplašina savu darbību aptuveni pusotras reizes ātrāk nekā konkurenti bez šādām iestrādēm – iemesls tam ir gan procesu automatizācija, kas nodrošina labāku klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, samazinot kļūdas, gan darbinieku iespējas veikt sarežģītākus un komplicētākus darbus, jo rutīnas pienākumi tiek automatizēti.
“Latvijas ekonomikas attīstībai Eiropas Savienības aktuālajā finanšu plānošanas periodā ir pieejamas investīcijas vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā, no tiem 600 miljoni eiro tiks novirzīti investīcijām digitālajā jomā – arī uzņēmumu digitalizācijai. Ir būtiski, lai šie līdzekļi tiek pārdomāti ieguldīti valsts ekonomikas attīstībā, veicinot cilvēkprasmju kāpumu, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes digitalizāciju un infrastruktūras pilnveidošanu,” uzsver LIKTA prezidente. Tiesa, lai uzņēmumu digitalizācija noritētu sekmīgi, ir nepieciešama arī normatīvā regulējuma pilnveide, piemēram, mākslīgā intelekta un autonomu sistēmu jomā, kā arī digitālās transformācijas ceļa kartes izveide uzņēmumiem.
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
