Lauki no bērnības pasakām izstādē “Boiko” 0
Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 26. oktobrim skatāma poļu fotogrāfa Jana Brikčiņska izstāde “Boiko”. Izstādītās fotogrāfijas aizved skatītāju uz ciemu ar nosaukumu Boiko Karpatu kalnos Ukrainā, vietā, kur cilvēku apziņā vēl saglabājies kaut kas no mītiskās pasaules uztveres un skaidrojuma par lietu kārtību.
“Boiko” ir universāls fotogrāfisks stāsts par dzīvi senatnē laukos Eiropā. Tomēr tas notiek šeit un tagad, Ukrainas Karpatos. Vietā, kur mītiskais sasaistās ar mūsdienu realitāti. Tieši tur J. Brikčiņskis atrada to pasauli, ko viņš zināja tikai no bērnības pasakām. Šī vieta viņa iztēlē iemieso idillisku ciemata dzīvi.
J. Brikčiņskis ir uzaudzis Varšavā. Viņa ģimenei nekad nav bijusi kāda saistība ar laukiem. Tomēr fotogrāfs vienmēr interesējies par dzīvi mazās kopienās. Māksliniekam ir dziļa pārliecība, ka pilsētniekiem trūkst dabas, jo cilvēks ir saistīts ar dabu. Dzīve ārpus pilsētas ir daudz reālāka, un tieši tur mēs katrs varam daudz ko mācīties. “Es uzaugu lielā pilsētā, un varbūt tieši tāpēc mani vienmēr intriģējusi nelielu kopienu sadzīve. Ciems Boiko kļuva par vietu, kur īstenojās manas ilūzijas par idillisku lauku dzīvi. Tas, ko es meklēju, veidojot šo projektu, bija motīvi un gaisotne, kas atgādinātu man pasakas, kuras dzirdēju kā bērns kaimiņu valstī Polijā, kurā fotogrāfijās redzamais ciems atradās pirms kara.”
2009. gadā J. Brikčiņskis atklāja ciematu Ukrainas Karpatos, kas ir dažus kilometrus no Polijas robežas. Ciemā viņš turpmāko trīs gadu laikā atgriezās vairākas reizes. Lēnām viņš ieguva ciema iedzīvotāju uzticību, kas dzīvo nošķirti no pasaules. Soli pa solim ciema iedzīvotāji viņam atklāja savu dzīvi. Tā ir dzīve, kurā notikumiem ir cieša saistība ar burvestībām un mītisko. Un tikai domas var izraisīt lietas vai labā un ļaunā cīņa. Ciema iedzīvotājiem vissvarīgākais ir tradīcijas, kuras dziļi iesakņojušās un no kurām viņi gūst spēku, lai izdzīvotu grūtajos kalnu apstākļos. Lai gan Eiropas kultūra sakņojas laukos, šīs saknes kļūst mums arvien mazāk un mazāk sasniedzamas, un mēs par tām topam arvien nezinošāki. Tāpat reti nākas redzēt šīs saknes tik arhetipiskā formā kā Karpatos. “Mēs dzīvojam laikā, kurā vairāk cilvēku dzīvo pilsētās nekā laukos. Domāšana ir kļuvusi racionāla, loģiska un tehnoloģiska. Mēs noliedzam to domāšanas veidu, kas izskaidrojumam vispirms meklē maģiskus cēloņus, piešķirot domām cēlonisku spēku, konfrontējot melno maģiju ar balto maģiju un pret ļauno cīnās ar labo. Šobrīd šīs pasaules atbalss ir jūtama vairs tikai pasakās – skaistās un bīstamās, kuras bērniem joprojām nepieciešamas, bet kuras tiek arvien mazāk un mazāk stāstītas,” tā savas sajūtas raksturo J. Brikčiņskis.
J. Brikčiņskis ir dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis, lielākoties savos darbos atainojis Austrumeiropas lauku reģionus. Augstāko izglītību fotogrāfijā izstādes autors ieguvis Polijā un Čehijā. Viņš ir viens no fotogrāfu grupas “Sputnik Photos” dibinātājiem. J. Brikčiņskis ir apbalvots ar Eiropas Fotogrāfiju izstāžu balvu, ieguvis pirmo vietu Bratislavas portfolio skatē 2012. gadā, pirmo vietu preses fotogrāfijas gada balvā Polijā, “Sony World Photography Award 2012” apbalvots ar trešo vietu. Autoram bijušas vairākas personālizstādes Slovākijā un Polijā. Autoru kolektīvu izstādēs J. Brikčiņskis piedalās kopš 2004. gada un savus darbus izstādījis ASV, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Ukrainā, Slovākijā un citviet, to skaitā Nacionālajā mākslas muzejā Gdaņskā, “Norderlight Gallery” un “Leica Gallery” Varšavā.
