Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Aija Rūse: 2
– Projekta galvenais mērķis ir attīstīt senioru tūrismu, lai sekmētu reģiona ekonomisko izaugsmi un atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēku aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Šis ir starptautisks projekts, kurā piedalās viens vai vairāki partneri kopumā no desmit dažādām valstīm.
No Spānijas, Granādas Zinātnes parka, projekta prakses esam aizguvuši tikai pašu ideju par senioriem gidiem, taču pārējo esam pielāgojuši mūsu resursiem un vajadzībām.
Amatas novadā ir bagāti tūrisma resursi, liela tā teritorijas daļa atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Novadā ir aktīvi un izglītoti vecākās paaudzes cilvēki, kuri labi zina un paši piedzīvojuši pagastu vietējos stāstus, vēsturi un tradīcijas un labprāt ar zināšanām dalītos, bet pietrūkst gidam nepieciešamās īpašās sagatavotības un reizēm arī uzdrīkstēšanās.
Vidzemes plānošanas reģions, Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas docentu, tūristu gidu – ceļojumu un pasākumu organizatoru apmācības programmas autoru Dr. geogr. Andri Kleperu izstrādāja Amatas novada brīvprātīgo gidu ekskursiju pavadoņu 64 stundu apmācību programmu.
Apmācības norisinājās 2014. gada maijā un jūnijā Amatas novadā dažādās vietās atbilstoši mācību tēmai. Tajās piedalījās 14 seniori, kuri katrs labāk pārzina savai dzīvesvietai tuvāko teritoriju un ir gatavi būt par brīvprātīgajiem gidiem – ekskursiju grupu pavadoņiem tuvākajā apkārtnē. Apmācības vadīja Andris Klepers sadarbībā ar saviem kolēģiem. Viena no šīs programmas dalībniecēm bija Lūcija Kārkliņa:
– Tā kā esmu strādājusi par valsts vides vecāko inspektori, tad savos 66 gados nolēmu apgūt gida specialitāti. Lielākās grūtības sagādāja vēstures faktu, īpaši gad- skaitļu iegaumēšana. Atsvaidzināju zināšanas arī svešvalodās (krievu un angļu valodā). Apguvām pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Nereti ikdienā nākas vadīt grupas gan 12 km, gan 4 km garās dabas takās, taču par fizisko izturību nesūdzos, jo katru dienu sevi rūdu – vismaz stundu veltu aktīvai nodarbei – vai nu braucu ar velosipēdu, vai nūjoju. Nekurnu par to, ka man vajadzēja aiziet pensijā, jo saprotu, ka jaunajiem, darba spējīgajiem ir priekšroka. Esmu pateicīga par iespēju apgūt jaunu specialitāti, jo guvu ne vien labus draugus, bet arī apziņu, ka valstij joprojām esmu vajadzīga, neesmu tai nasta.
Apmācību noslēgumā senioriem bija galapārbaudījums maršrutu izstrādē un ekskursijas vadīšanā – prezentācija ar savu stāstu par kādu no Amatas novada pagastiem. Pārbaudījums izvērsās par kopīgiem svētkiem, seniori bija sagatavojuši ne tikai interesantu un atraktīvu stāstījumu, bet arī īpaši tērpušies un sarūpējuši atbilstošu cienastu. Visi apmācību dalībnieki saņēma Amatas novada ekskursiju pavadoņa apliecību. To ieguva arī nītaurietis agronoms dārzkopis Pēteris Blate (dzimis 1952. gadā):
– Zināšanām esmu atvērts! Agronoma dārzkopja specialitāti apguvu neklātienē gan Bulduros, gan Jelgavā. Jau vairākus gadus pieskatu un aprūpēju Krīgaļu dzirnavas Nītaurē. Apkārtējā daba un dzirnavas ir fantastiskas. Tās ražo elektrību un, ja būtu nepieciešams, iedarbinātu atkal arī visus gaņģus, lai maltu graudus.
Gida specialitāti apguvu sešdesmit divu gadu vecumā, vadu ekskursantu grupas pa novadu, iepazīstinu arī ar Krīgaļu dzirnavām. Apmācības man nekādas grūtības neradīja, tajās nelika iegaumēt vēstures gadskaitļus, bet deva padomus, kā ekskursiju padarīt interesantu. Jebkuras zināšanas neder, šogad pabeidzu arī biškopības kursus Ogrē. Tiesa, par maksu, taču nenožēloju, jo pašam ir piecas bišu saimes. Par dzīvi nav ko gausties, ja ir iespēja, jāstrādā! Patlaban arī aizvietoju vietējo pastnieci, jo viņa aizgājusi atvaļinājumā.
Protams, ir prieks par jebkuru veidu, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem palīdz papildināt zināšanas vai apgūt citu specialitāti, taču Latvijai joprojām nav vienotas
valsts līmeņa koncepcijas mūžizglītības attīstībai, līdz ar to katrs mūžizglītības centrs strādā pēc savas izpratnes, kas šajā jomā būtu derīgs un piedāvājams plašākai sabiedrībai.
