Laimīgi tikušies 3
– Parunāsim par tavu “ilgdzīvojošo” raidījumu “Sirdslietu aģentūra”. Es arī to klausījos un reizēm brīnījos, kas par dzīvesstāstiem! Jūs jau izdarījāt svētīgu darbu, savedāt kopā tik daudz pāru.
– Sākumā manu projektu kritizēja, teica, tev nekas nesanāks, vai nezini, kāda ir latviešu daba, neviens par attiecībām nestāstīs. Es teicu – un kā vēl stāstīs. Jau pirmajā raidījumā zvanītāji atļāvās runāt par attiecībām. Skeptiķi palika ar pavērtu muti. Katram raidījumam bija sava tematika, piemēram, vecāki nesaprot manu otro pusīti, dienesta romāni. Cilvēki zvanīja uz raidījumu, rakstīja vēstules. Radio ir pateicīgs, jo var dzirdēt balsi un tajā var arī iemīlēties. Mani jau arī pēc balss bija iztēlojušies, ka esmu teju divmetrīgs, ar gaišiem matiem. Fanes mani sagaidīja pie Radio, nesa dāvaniņas. No ieslodzījuma gan man draudēja – kad iziešu laukā, tad tu dabūsi. No cietumniekiem pienāca vēstules ar kaligrāfisku rokrakstu, rozēm un vinjetēm apzīmētas. Viņi visi rakstīja, ka ir nevainīgi, absolūti cilvēkmīļi, filantropi. Un tad kādā raidījumā atļāvos pateikt – man radies iespaids, ka mūsu vīriešu labākā daļa sēž cietumā. Ar raidījuma palīdzību sapazinās ap trīssimt pāru, no kuriem oficiāli apprecējās astoņdesmit septiņi pāri. Šo savienību rezultātā piedzimuši četrdesmit trīs bērni, un diviem no tiem dots vārds Dzintars. Tikām aicināti uz nez cik kāzām, mēs gan uz tām nebraucām, jo tas būtu pārāk personīgi. Vienīgi palūdzām, lai atsūta kāzu fotogrāfijas. Mēs, piemēram, savedām kopa kādu latgalieti ar kurzemnieku, un viņi izveidoja fantastisku ģimeni. Ir situācijas, kad cilvēki paši par sevi nekādi nevar satikties, ir vajadzīgs kāds vidutājs. Kad raidījums sākās, tad vēl nebija tik aktuāli interneta iepazīšanās portāli. Tagad virtuālajā vidē viss mutuļo un virpuļo. Latvietis ir čakls rakstītājs un fantazētājs, bet, tiekoties klātienē, bieži nākas piedzīvot vilšanos. Lielākais kronis bijis tas, ka randiņā satiekas šķirtais vīrs ar sievu. Mēs mīlam piepušķot, sevi pasniegt tādu, kādi nemaz neesam. Kāpēc cilvēki mēdz atkārtoti uzkāpt uz viena grābekļa, kāpēc bijušā dzērāja sieva apprec citu dzērāju? Tāpēc, ka nemākam formulēt savas vēlmes. Sieviete, piemēram, saka – negribu dzērāju, bet jāsaka – ko tu gribi. Pensionāri piketē ar lozungiem – esam pret mazajām pensijām, taču pareizi būtu iestāties par lielākām pensijām. Ar noliegumu nevar cīnīties, tas jau ir norakstīts sākumā. Personīgajā dzīvē ir tāpat. Esmu pārliecināts, ja savas vēlmes prot formulēt, tad laika gaitā tās var piepildīties par visiem simts procentiem. Mēs spējam nosaukt, ko negribam, bet nevaram pateikt, ko gribam.
– Vai tu pats esi piedzīvojis, ka vēlmes piepildās par simts procentiem?
– Kādreiz darba sapulču laikā es rūtiņu kladē aiz garlaicības zīmēju māju. Mērogs man bija – divas rūtiņas, viens metrs. Man bija simtiem šādu projektiņu. Sapņoju par savu māju, bet tas nelikās reāli. Naudas nav, kāda vēl māja. Pienāca ekonomiskā krīze, un es pirms tam biju iegādājies dzīvokli kredītā. Pārdevu dzīvokli un Pārdaugavā uz mammas zemes pleķīša uzcēlu māju, kādu biju zīmējis. Celtniecība tolaik bija apstājusies, celtnieki bez darba, un es teicu – man ir tik un tik naudiņas, vai varēs par to uzbūvēt māju? Lai iekļautos naudiņā, vienu metru no mājas nācās nogriezt, jo visu nebiju izrēķinājis. Mājiņa ir neliela, bet mums, diviem cilvēkiem un kaķim, vietas pietiek. Mājai ir terase, balkons, priekšā dārziņš. Es kā karalis varu rītos uz balkona uzvilkt dūmu. Dzīvoju Rīgā, bet jūtos kā laukos. Ko vēl dzīvē vajag. Vienam vēlmes piepildās ātri, citam jāapbruņojas ar pacietību, bet nevajag mainīt domas un zaudēt cerības. Es agrāk smīkņāju par eņģeļiem, bet tagad to vairs nedaru. Labos brīžos par eņģeļiem nedomā, bet, kad nonāc bedrē, tad viņu klātesamību var sajust. Proti tikai formulēt, palūgt palīdzību. Par viņiem jāatceras arī labos brīžos, jāparunājas, jāpasaka paldies. Mans dieviņš rudzu lauku brien, viņu es negribu traucēt. Man bija doma tēlaini aprakstīt dokumentālu gadījumu par cilvēku, kas bijis tuvu paralēlajai pasaulei, taču saņēmu informāciju, ka man nevajag to darīt. Ja nespēj saprast, tad nedari, lai nebūtu aplamības. Pasmīkņāt par to nevar. Domāju, ka darīt saviem spēkiem, lai tikai to sasniegtu, ir aplami. Palaid vaļā, apstājies, un atrisinājums atnāks, viedās slūžas atvērsies.
