41% uzņēmumu peļņa samazinājusies, katram desmitajam – pieaugusi 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, bet katram desmitajam – palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” dati.
Salīdzinājumam – kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks – Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.
Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais “Intrum” “Eiropas maksājumu ziņojums”. Tostarp gandrīz katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka spējis veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu. Vienlaikus tuvākajos gados uzņēmēji redz lielu neskaidrību.
“Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība, joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski.
Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku.
Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē.
Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus,” skaidro “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Viņa norāda, ka patiesā pandēmijas ietekme uz maksājumu uzvedību vēl nav redzama un daudzi nekad nav bijuši tik noraizējušies par savu klientu un debitoru spēju maksāt kā šobrīd. Garāki maksājumu termiņi joprojām rada grūtības gandrīz četriem no pieciem Latvijas uzņēmumiem (81%), kas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.
46% Latvijas uzņēmēju ir optimistiski par nākotnes perspektīvām, aptuveni divas trešdaļas cer uz vakcinācijas pozitīvo efektu biznesam.
Savukārt puse to uzņēmēju (49%), kuru peļņa pandēmijas ietekmē ir samazinājusies, uzskata, ka ierastā kārtība biznesā atgriezīsies ne ātrāk kā 2022.–2023. gadā.
Pētījums liecina, ka šogad Latvijas uzņēmumi ir mazāk norūpējušies par Eiropas mēroga recesijas ietekmi uz to darbību nekā gadu iepriekš. Šobrīd tikai 42% uzskata, ka Eiropas mēroga lejupslīde varētu ietekmēt viņu partneru maksājumu operācijas, savukārt 2020. gadā šādas bažas bija 64% uzņēmēju.
Pandēmija veicinājusi straujāku Latvijas biznesa digitalizāciju, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, no kuriem katrs trešais ir piedzīvojis ātrāku digitālo risinājumu ieviešanu, nekā iepriekš plānots.
75% aptaujāto plāno turpināt tehnoloģiju ieviešanu arī nākamajos gados. Lai stabilizētu biznesu, 90% kompāniju tuvākajā nākotnē apņēmušās stiprināt uzņēmuma likviditāti un naudas plūsmu, bet 83% – uzlabot parādu pārvaldību.
