41 diena līdz breksitam: Lielbritānija nav ne soli tuvāk izstāšanās risinājumam 0
Līdz plānotajam breksita datumam – 31. oktobrim – palicis nedaudz vairāk par mēnesi, taču pagaidām Apvienotā Karaliste (AK) nav ne soli tuvāk risinājumam. Arī britu parlamenta bezvienošanās breksita noraidīšana nav radījusi skaidrību, jo Boriss Džonsons joprojām apgalvo, ka izstāšanās pagarinājumu neprasīs. Taču pats trakākais nav izstāšanās vai neizstāšanās no Eiropas Savienības (ES), bet gan neiedomājamais haoss iekšpolitikā, ko, šķiet, atrisināt nevienam nav pa spēkam, taču parlaments, kā zināms, ir noraidījis arī priekšlikumu rīkot ārpustermiņa vēlēšanas.
Neveikla situācija Luksemburgā ar nopietnām sekām
Nedēļa Apvienotajā Karalistē iesākās ar mediju šausmināšanos par Borisa Džonsona apkaunošanu Luksemburgā.
Britu premjeram pēc sarunām ar Žanu Klodu Junkeru bija paredzēta kopīga preses konference ar Luksemburgas premjerministru Ksavjē Betelu, lai paziņotu par progresu izstāšanās sarunās, jo britiem ir padomā risinājums Īrijas robežai, ko savukārt ES ir gatava uzklausīt. Taču ārā bija savācies visai skaļš pūlis, kas nebūt nepauda atbalstu Džonsonam, tādēļ briti lūdza pārcelt preses konferenci uz iekštelpām, jo ārā “ir par skaļu”.
Betels nepiekrita, jo iekšā visiem mediju pārstāvjiem nebūšot vietas. Briti ierosināja samazināt preses pārstāvju skaitu, kam Betels nepiekrita, un galu galā Džonsons paziņoja, ka tādā gadījumā nepiedalīsies. Tā nu preses konferencē britus pārstāvēja tikai tukša vieta un karogs, kam tika gan pūļa sašutums, gan Luksemburgas premjera kritika.
Notikušais radījis pamatīgu skandālu, britu mediji atgādina, ka tieši AK bija tā, kas atbrīvoja Luksemburgu Otrā pasaules kara laikā.
Pat konservatīvo partiju atstājušais Vinstona Čērčila mazdēls nosodījis Betela uzvedību. “Ļoti slikti no Luksemburgas puses. Boriss Džonsons rīkojās pareizi, neļaujot sevi nostādīt muļķa lomā.”
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, šķiet, starpgadījums nav mainījis attiecības ar Betelu, jo abi vēlāk Francijā manīti draudzīgi sarunājamies, taču vācu politiķis, Angelas Merkeles līdzgaitnieks Roberts Rotgens brīdina: “Pat ja vienošanās nebūs, tāpat dzīve pēc breksita turpināsies, un tas nozīmē, ka šobrīd visiem jāizvairās no naidīguma.” Neoficiāli ar Luksemburgas premjera rīcību nav apmierinātas arī ES amatpersonas.
Turpretī britu opozīcijas prese par starpgadījumu ir tīri apmierināta, “The Guardian” secina: “Breksits: Boriss Džonsons tiek apvainots par murga radīšanu eiropiešiem.”
Tikmēr pašu mājās…
“Te ir daži cipari, kas raksturo, kādā katastrofālā haosā esam, kas radies nespējas dēļ atrisināt to, kā, kad un vai vispār atstājam Eiropas Savienību,” raksta televīzijas ITV politiskais komentētājs Roberts Pestons.
Viņš ir saskaitījis, ka britu parlaments nestrādās 34 dienas, un atzīmē, ka to daži dēvē par nopietnu apvainojumu parlamentārajai demokrātijai.
Vēl Pestons norāda, ka bijusī premjere Terēza Meja sastādījusi garu sarakstu ar personām, kurām pienāktos augstmaņa tituls par nokalpoto laiku. Pats fakts nav nekas īpašs, parasti aizejošais premjers apbalvo uzticamākos līdzgaitniekus šādā veidā, taču īpašs ir cilvēku skaits – 31. Britu mediji ir sašutuši ne tikai par cilvēku skaitu, bet arī par to, kam tituls tiks piešķirts, it īpaši par bijušo britu kriketa zvaigzni Džefriju Boikotu. Viņš 1998. gadā Francijā tika arestēts par toreizējās draudzenes Margaretas Mūras piekaušanu, galu galā tika cauri ar 5000 mārciņu (5627 eiro) sodanaudu un trīs mēnešu nosacītu cietumsodu.
Pestons atgādina, ka valdībai šobrīd vairs nav vairākuma, tādēļ tā nespēj pat ierosināt ārkārtas vēlēšanas. “Referendums un Fiksētā termiņa parlamenta akts (likums, kas nosaka, ka par ārkārtas vēlēšanām jānobalso vismaz 2/3 deputātu. – I. K.) kopā ir radījuši acīmredzami nesavienojamu konfliktu starp valsts pilsoņiem un mūsu pārstāvju sistēmu,” secina komentētājs.
Tiesas prāvas
Daudzos radījis neizpratni fakts, ka Džonsona ierosinājumu atstādināt parlamentu atbalstīja pati karaliene, tādējādi secinot, ka acīmredzot monarhi mēdz iejaukties politikā.
Taču tā gluži nav, Elizabetei II ir jāuzklausa sava premjerministra padoms, pat īsti nav citas iespējas, tādēļ paši briti par karalienes atbalstu nebrīnās.
Karalieni arī nevar iesūdzēt tiesā, tādēļ tiek apstrīdēts nevis viņas lēmums, bet gan premjera dotais padoms, jo ar premjeru gan var tiesāties.
Kā zināms, Skotijas tiesa secināja, ka parlamenta atstādināšana ir nelikumīga, taču Anglijas tiesa nolēma, ka likumīga.
Paši briti jautā, kā vispār iespējams lietot terminu “nelikumīgs”, ja tāda likuma nemaz nav.
Apvienotajai Karalistei atšķirībā no daudzām citām valstīm rakstīta konstitūcija neeksistē, tā balstās uz precedentiem, tādēļ ir tik grūti izlemt, kas ir likumīgs un kas nav, un tiesas prāvas turpinās dienām. Galējo lēmumu pieņems Augstākā tiesa Londonā, raksta tapšanas brīdī vēl lēmums nav zināms, taču tiek prognozēts, ka parlamenta atstādināšanu atzīs par likumīgu.
Parlamentam būs jābalso par izstāšanās līgumu
Ja Džonsonam izdosies vienoties ar ES par izstāšanās līgumu, tad par to būs jānobalso parlamentam – tam pašam parlamentam, kas jau trīs reizes noraidījis Mejas līgumu. Kā deputātus piedabūt nobalsot par jauno, topošo līgumu, nav skaidrs nevienam, turklāt Boriss Džonsons joprojām apgalvo, ka neprasīs breksita pagarinājumu. Parlaments varētu premjeram izteikt neuzticību vai Džonsons pats varētu atkāpties, un tad nāksies izveidot pagaidu valdību. Taču jautājums, kurš varētu būt premjers, tiek minēts leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins, taču daudziem viņš nepatīk, tādēļ, visticamāk, parlaments par viņu nemaz nenobalsotu.
Opozīcija šķeļas
Nupat kā liberāldemokrātu jaunā līdere Džo Svinsone paziņojusi, ka bezlīguma izstāšanās ir kā “plāns, kā nodedzināt paša māju”, un pie reizes pati izvirzījusi savu kandidatūru premjera postenim. Partijas konferencē viņa uzbruka leiboristiem un konservatīvajiem. “Nogurušās vecās partijas ir cietušas neveiksmi. (..) Šajā nedrošajā laikā mūsu valstij esam vajadzīgi mēs.”
Jāatzīst, ka zināma taisnība viņai ir, jo daudzi vēlētāji ir novērsušies no abām vecajām vadošajām partijām galvenokārt nespējas dēļ precīzi formulēt viedokli saistībā ar breksitu.
Daži eksperti pat prognozē, ka tās ir beigas vecajai, tradicionālajai divu galveno partiju sistēmai, jo publikas simpātijas dalās nevis par politisko sistēmu, bet breksitu.
Liberāldemokrātu skaidrā nostāja pirms dažiem mēnešiem notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās deva 20,3% balsu, kas ir vērā ņemams sasniegums liberāldemokrātiem. Te gan jāatgādina, ka vislabākie rezultāti bija Farāža vadītajai Breksita partijai, iegūstot 31,6% balsu.
Šobrīd liberāldemokrāti jau saka atklāti, ka vēlas apturēt 50. pantu un palikt ES. Toties leiboristu līderis Korbins paziņojis, ka vēlas “mīkstāku” breksita vienošanos un ka rīkos otru referendumu, kur iespēja palikt ES būs viena no izvēles iespējām. Skotijas premjere Nikola Stērdžena jau ir paudusi savu sašutumu: “Neitralitāte breksita jautājumā ir kaunpilna atteikšanās no līdera pozīcijas.”
