40 miljoni, pret kuriem iebilst iedzīvotāji – vai tā ir cena par Latvijas valsts drošību? 194
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits ir saņēmis aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemto likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai” un šonedēļ arī divu partiju aicinājumu to neizsludināt. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija vēstulē prezidentam raksta, ka “partijas skatījumā nav pieļaujams, ka, izmaksājot Latvijas ebreju kopienai kompensāciju, Latvija faktiski uzņemas atbildību par citu režīmu nodarīto”.
Savukārt Latvijas Zemnieku savienība (LZS) lūdz prezidentam šo likumu atdot Saeimai atpakaļ, lai to papildinātu un padarītu godīgāku pret visām tautībām, kas cieta Otrā pasaules kara laikā, tajā skaitā latviešiem un romiem.
Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga sacīja, ka tuvākajā laikā uzzināsim, kā prezidents rīkosies. Viņam atvēlētais laiks Saeimā pieņemto likumu izvērtēšanai ir desmit dienas, šajā gadījumā līdz 20. februārim.
Kad Levits tika izvirzīts par Valsts prezidenta amata kandidātu, viņš par 12. Saeimas lēmumu ebreju kopienai atdot sešus īpašumus prasīto 275 īpašumu vietā intervijā “Delfi TV” 2019. gada aprīlī izteicās, ka ebreju kopienas īpašumu atgriešana Latvijā ir pabeigta, bet to aktualizē spiediens no ārvalstīm: “Es joprojām uzskatu, ka restitūcijas [īpašumu atgriešanas] laiks ir beidzies. Bet šis jautājums ir jāizšķir valdībai. Tas ir ārpolitisks jautājums. Uz mums ir zināms spiediens no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Noteikti no ASV puses ir zināma vēlme to darīt.” Toreiz Levits arī pauda uzskatu, ka vienkārši atdot īpašumus nebūtu pareizi, tā vietā, iespējams, Latvija varētu sekot Lietuvas piemēram, kur izveidots fonds kultūras un vēstures pasākumu atbalstam.
Pamatojot nupat pieņemtā likuma par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai nepieciešamību, projekta virzītāji un atbalstīji teikuši, ka tā būs vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.
“Latvijas valstij ir morāls pienākums atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz Latvijas ebrejiem, kas vienmēr ir bijuši un būs Latvijas tautas neatņemama daļa. Ir taisnīgi un pareizi, ka Latvijas valsts no labas gribas atlīdzina Latvijas ebrejiem par to, ko tiem nodarījuši okupāciju režīmi, iznīcinot ebreju dzimtas un atņemot tām īpašumus. Likuma mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai, no labas gribas atlīdzinot daļu no restitūcijas laikā neatgūto īpašumu vērtības, lai tā likvidētu šīs vēsturiskās netaisnības sekas,” raksta partiju apvienības “Attīstībai/Par” pārstāvji, kas bija galvenie šā likuma virzītāji.
Pat piekrītot, ka vēsturiskais taisnīgums ir svarīgs, tomēr lielā daļā sabiedrības izskan arī iebildumi – kāpēc tagad Latvijas nodokļu maksātājiem jāmaksā miljoni par zaudējumiem, ko nodarījušas okupācijas varas. Tāpat sabiedrībā izskan jautājumi, kāpēc nauda tiks piešķirta fondam, kas nepārstāv visu Latvijas ebreju kopienu.
Arī fonda vadības pārstāvji un viņu sakari ar baņķieru un politiķu aprindām raisījuši jautājumus. Tāpat likumprojekta aizstāvji publiski maz stāstījuši, ka šis jautājums bijis arī mūsu starptautisko sabiedroto interešu lokā.
Meklējuši kompromisu
Par LZS prasību neizsludināt likumprojektu jāpiebilst, ka tās politiķu rīcība nav bijusi konsekventa, jo partijas valde prezidentam paudusi, ka likumu neatbalsta, bet tajā pašā laikā Saeimas sēdē pagājušo ceturtdien pret to nebalsoja. Viena daļa šo deputātu vispār nebalsoja, kaut gan piedalījās sēdē, bija tādi, kuri uz sēdi nebija ieradušies, un tikai viens, proti, Jānis Dūklavs, nobalsoja pret.
Deputāts Viktors Valainis, kurš bija izvēlējies nebalsot, neslēpa, ka gan LZS valdē, gan arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijā bijušas plašas diskusijas, kas liecinot, ka šajā jautājumā neesot vienprātības.
“Frakcijā tika meklēts kompromiss, un tas parādījās balsojumā. Jāņem vērā, ka likuma virzīšanā zināms spiediens nāca arī no ASV vēstniecības pārstāvjiem savstarpējo konsultāciju laikā, un tas zināmā mērā izskaidro arī to, kāpēc ZZS bija tik sarežģītas diskusijas. Diskutējām ar frakcijas kolēģiem, kuri ir arī bijušie ministri, frakcijā ir arī bijušais valdības vadītājs, un katram ir sava pieredze šajā jautājumā. Bija kolēģi, kas konsultējās ar bijušajiem valsts prezidentiem. Jāteic, ka viedoklis nebija viennozīmīgs, un, meklējot kompromisu, tas parādījās balsojumā,” skaidroja Valainis.
Viņš uzskata, ka parlamentā diskusijas nevienu brīdi neesot bijušas atklātas un godīgas, tās lielākoties notikušas pa kaktiem – to gan nevajagot pārprast, jo sarunās neesot iesaistījušās apšaubāmas personas. “Ģeopolitiskā situācija šo jautājumu nepadara vienkāršāku,” secināja Valainis.
Savukārt LZS sadarbības partneri Latvijas Zaļās partijas deputāti Edgars Tavars un Raimonds Bergmanis nobalsoja par šo likumu, jo, kā sacīja Bergmanis, tas ir Latvijas drošības jautājums.
Kučinskis nebalso
Šāda nostāja gan neesot ekspremjeram un pašreizējam Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS), kurš balsojumā izvēlējās paust nevis skaidru nostāju, bet gan neitrālu, proti, nebalsot. Viņš uzskata, ka finansējums ir jādod, lai varētu katru gadu palīdzēt Latvijas Holokausta muzejam, sakoptu holokausta upuru piemiņas vietas, un ka tam nav nepieciešams likums, kurā iekļauti miljoni, kas aprēķināti “ar pirkstu bakstot mākoņos”. Runājot par ASV spiedienu, Kučinskis neslēpa, ka tā esot viena no versijām, par kuru neviens atklāti nevēlas runāt.
Prioritārs jautājums
Ārlietu ministrijas pārstāvis Einārs Miķelsons, kurš ir arī Latvijas delegācijas vadītājs starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē, “Latvijas Avīzē” ir skaidrojis, ka ebreju jautājums pastāvīgi ir arī starptautiskajā uzmanības lokā gan ASV, gan starptautiskajās organizācijās, gan divpusējās Latvijas un ASV attiecībās.
E. Miķelsons: “Ebreju īpašumu restitūcija joprojām ir aktuāla, tā ir gan republikāņu, gan demokrātu uzmanības lokā. Pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija un valsts sekretārs Blinkens holokausta piemiņu un īpašumu restitūciju ir iezīmējuši kā prioritāru jautājumu savā dienaskārtībā.”
Rihards Kols laipo
Visticamāk, ka tieši ASV nostāja bija galvenais iemesls, kāpēc Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols bija spiests laipot, kad vaicāju, kāpēc viņš nebalsoja pret likumu, kā to darīja viņa partijas biedri, bet kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci nebalsoja vispār. Kā jau rakstīju iepriekš, I. Mūrniece gan atteicās “Latvijas Avīzei” komentēt savu balsojumu, bet Kols, skaidrojot savu rīcību, nonāca pretrunās. Vispirms viņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka 2016. gadā esot balsojis par sešu īpašumu atdošanu Latvijas ebreju kopienai, jo toreiz par likumprojektu atbildīgajā Ārlietu komisijā bijusi panākta vienošanās, ka ebreju restitūcijas jautājumam ar to būšot pielikts punkts, tāpēc šoreiz nolēmis nebalsot.
Taču, “Latvijas Avīzei” pārbaudot balsojumu rezultātus, izrādījās, ka R. Kols nerunā taisnību – viņš pirms sešiem gadiem nav balsojis par šo īpašumu atdošanu. Kad viņam to atgādināju, Kols sacīja, ka neatceroties, vai vispār toreiz bijis Saeimas sēdē. Jāpiebilst, ka 2015. un 2016. gadā Saeimā tika skatīti vairāki likumprojekti atsevišķi par katru īpašumu – par namiem Rīgā, Skolas ielā 6, Abrenes ielā 2, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 un Ludzas ielā 25, kā arī par īpašumiem Kandavā, Lielajā ielā 31, un Jūrmalā, Kļavu ielā 13. Pirmajā lasījumā Kols balsojis dažādi – atturējies, pret, par. Otrajā lasījumā – par pieciem īpašumiem bijis pret, par vienu balsojumā atturējies. Savukārt, kad 2016. gada 25. februārī par šiem likumiem balsots galīgajā lasījumā, R. Kols Saeimas sēdē vispār nav piedalījies.
Valsts drošības interesēs
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvis Ainars Latkovskis, kurš trīs sasaukumos ir vadījis šo komisiju, neslēpās aiz vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas argumenta, ko bieži pieminēja koalīcijas deputāti no Saeimas tribīnes, bet savu balsojumu par labu likumam skaidroja ar valsts drošības interesēm. Likuma pieņemšanas laikā šī argumentācija no “Jaunās Vienotības” publiski gan tā arī neparādījās.
A. Latkovskis: “Mans balsojums par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai saistīts ar mūsu stratēģiskā partnera drošības jautājumos ASV interesi likuma pieņemšanā. Modernā vēsture pierāda, ka drošības jautājumos mēs varam paļauties uz ASV un X stundā šī ir vienīgā augsti militāri attīstītā valsts, kura nekavējoties varētu palīdzēt Latvijai. Arī ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā, it īpaši Krievijas spēku izvēršana Ukrainas robežas tiešā tuvumā, bija viens no priekšnoteikumiem likuma pieņemšanā. Uzskatu, ka tā ir neliela cena, ko samaksāt par mūsu valsts drošību, neatkarību un brīvību.”
JKP ņem vērā ģeopolitisko situāciju
Līdzās “Jaunajai Vienotībai” par likumu vienprātīgi nobalsoja arī Jaunā konservatīvā frakcija. Tās priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc JKP šādu likumu atbalstījusi, esot ģeopolitiskā situācija, kad nepieciešams pozicionēties kopā ar tām valstīm, kuras nenoliedz holokaustu.
“Latvija atzīst, ka ir noticis holokausts un neatkarīgajai Latvijas valstij gūt labumu no šo noslepkavoto cilvēku īpašumiem ir neētiski. Pozicionējoties mēs pasakām, ka mums ir tīras rokas šajā lietā,” sacīja Feldmans un piebilda, ka atbalstīt 40 miljonu piešķiršanu ebreju kopienai esot mudinājusi arī deputātiem nosūtītā Ārlietu ministrijas vēstule.
Par kompensāciju atjaunos ēkas
Nodibinājums “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem izmantos arī divu nekustamo īpašumu Rīgā, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25, atjaunošanai, aģentūrai LETA pauda fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs.
Savulaik Ludzas ielā atradusies ebreju slimnīca “Linas Hacedek”, Abrenes ielā – ebreju amatniecības skola. Ēkas jau vismaz 20 gadus neesot lietotas, un tās atrodas sliktā stāvoklī, tādējādi, atjaunojot tās, paredzēts, ka tās kalpos gan ebreju kopienai, gan sabiedrībai.
Krupņikovs skaidroja, ka fonda uzdevums ir palīdzēt kopienai, kā arī nodrošināt, lai atgūtais īpašums rada ienākumus kopienai. Vienlaikus viņš norāda, ka fonda darbība ir veltīta ne tikai ebreju kopienas attīstībai, atbalstot reliģiskos, izglītības, kultūras un citu organizāciju darbību un projektus, bet arī Latvijas saliedētībai un, iespējams, arī citām etniskām grupām. Pirms fonds sāks piešķirt naudu projektiem, esot jāizstrādā dokumentu kopa, kas noteiks, kādā kārtībā nauda visiem būs pieejama. Plānots, ka par naudas piešķiršanu būs atbildīga padome, kurā būs pieci starptautisko ebreju organizāciju pārstāvji, kas palīdzējuši un atbalstījuši Latvijas ebreju kopienu laika gaitā.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai īstenos no 2023. līdz 2032. gadam – katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro.
