40 km uz bankomātu pēc naudas 0
Amatas novada ļaudīm ar maksājumu kartēm posts vien ir – novadā nav bankas automāta, tāpēc pēc naudas jādodas uz Cēsīm vai Siguldu. Bankomātu nav arī Beverīnas, Rucavas, Ciblas un Vārkavas novados. Pilsētniekam to grūti iedomāties, jo bankas aparāti vilina gandrīz vai uz katra stūra.
Statistika rāda, ka karšu lietotāju skaits mūsu zemē aug, taču iedzīvotāji tās biežāk izmanto naudas izņemšanai, nevis pirkumiem.
Naudu no pilsētas atved draugi vai kaimiņi
Lai nokļūtu līdz tuvākajam bankas aparātam, Amatas novada Zaubes pagasta iedzīvotājiem ar automobili jāmēro 40 – 50 kilometru, savukārt ar autobusu ceļā paiet gandrīz visa diena, tāpēc bieži vien izpalīdz draugi vai paziņas, kas pa ceļam no pilsētas atved naudu. Šoferis Mārtiņš Kalācis stāsta, ka vismaz reizi nedēļā ar pašvaldības auto darba dēļ jābrauc uz Cēsīm un gandrīz katru reizi ir kāds naudas vedums. Lai gan vietējos veikalos var izmantot maksājumu karti un rēķinus iespējams kārtot caur internetbanku, bez skaidras naudas neiztikt, atzīst Mairita Ķuze: “Visu laiku jābūt modram, vai makā pietiek naudas.” Arī viņa nereti izpalīdzot draudzenēm – atved viņām naudu no Cēsīm vai Siguldas.
Trīs gadus Amatas domes vadība ar vēstulēm un lūgumiem vairākkārt centusies pārliecināt “Swedbank” un SEB banku ierīkot novadā bankomātu, taču – nekā, cilvēku par maz, neesot izdevīgi.
“Cilvēki jūtas apbižoti un ir dusmīgi,” saka domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kuras vadītajā pašvaldībā dzīvo ap sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Viņa ir sarūgtināta, ka bankas ignorē šā pakalpojuma nepieciešamību Amatas novadā.
Toties rucaviešiem “Swedbank” ir izdevies pārliecināt – pēc gada pārtraukuma bankomātu atkal varēs lietot aptuveni divi tūkstoši Rucavas iedzīvotāju, pavēsta novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze.
Banku interese kādā apdzīvotā vietā uzstādīt naudas automātu atkarīga no iespējamo lietotāju skaita, jo bankomātu uzturēšana mēnesī izmaksā līdz tūkstoš latiem, paskaidro “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska, piebilstot, ka sarunas par bankomātu Amatā “joprojām ir procesā”. Kā pastāsta pārējo trīs “bezbankomātu” pašvaldību vadītāji, viņu novadiem pagaidām neesot cerību uz naudas aparātu.
Kā risinājumu bankas piedāvā ierīkot veikalos karšu pieņemšanas vietas jeb POS (point of sale, angļu val. – Red.) termināļus, kuros var izņemt naudu līdz 50 latiem. Latvijā ir aptuveni 800 šādu vietu, taču klientiem jārēķinās, ka naudas izsniegšanu nosaka preču apgrozījums. Piemēram, Zau- bes pagasta veikala “Lardo” darbiniece stāsta, ka mēneša beigās veikals šo pakalpojumu nevar nodrošināt, jo nav tik daudz ieņēmumu.
Skaidrā naudā vai ar karti?
Latvijas Bankas (LB) informācija rāda, ka valstī no kopīgā apgrozījuma gandrīz divas trešdaļas līdzekļu veido bankomātos vai tirdzniecības vietās izņemtās skaidrās naudas apjoms un tikai trešdaļu – maksājumi par precēm un pakalpojumiem. Izvēle par labu naudai, nevis kartei bieži vien atkarīga no POS termināļu pieejamības. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir vismazāk termināļu uz tūkstoš iedzīvotājiem.
“Ne mazums tirgotāju, lai ietaupītu, atsakās no iespējas piedāvāt šo norēķinu veidu. Daudzi pirkumi notiek arī tirgū, preces tiek pievestas uz mājām gan privāti, gan ar autoveikaliem,” spriež bankas “Citadele” privātpersonu un mazo, vidējo uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Dace Priede.
Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzās tirdzniecības vietās nav pieejami POS termināļi, ir pārāk lielā komisijas maksa.
Viens no uzņēmumiem, kas Latvijā apkalpo bankomātu un POS termināļu tīklu, – “First Data Latvia” – nepiekrīt apgalvojumiem par pārlieku dārgajiem termināļiem. “Vidējā maksa no apgrozījuma ir 1%, maksimāli 1,5%, e-komercijai – 2,5%,” skaidro uzņēmuma izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijas iedzīvotāju paradums biežāk maksāt skaidrā naudā, nevis ar karti “tieši proporcionāli atspoguļo ekonomikas caurspīdīgumu”. “Tas parāda, kāda ir baltās un kāda pelēkās ekonomikas daļa. Piemēram, cilvēks būvē vai remontē māju. Kā viņš norēķinās par darbu? Lielākā daļa maksā skaidrā naudā.”
Audzinām gudri iepirkties
Nauda maciņā ir arī paradums, no kura tik viegli neatbrīvoties. Tomēr LB statistika apliecina, ka maksājumu skaits un apjoms ar kartēm pie Latvijas tirgotājiem mazumā neiet – tieši otrādi, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir pieaudzis.
Lai audzinātu iedzīvotāju vēlmi norēķināties ar karti, bankas katrai karšu grupai veido konkrētu piedāvājumu. “Mēs aicinām cilvēkus gudri iepirkties,” piebilst D. Priede. No piedāvātajiem labumiem īpaši iecienīta esot pirkuma daļēja atmaksa jeb “cashback”, bezmaksas kinobiļetes, kā arī kartes īpašnieka un viņa ģimenes locekļu apdrošināšana. Tiesa, šie un citi bonusi ar nosacījumiem (kredīta, pirkuma apjoms u. c.) pieejami tikai kredītkaršu lietotājiem. Taču Latvijā joprojām izplatītākās ir debetkartes.
Karšu izmantošana ievērojami pieaugusi internetbankā – gada laikā par 30%. “Ir veikali, kas darbojas tikai interneta režīmā, tāpēc banku uzdevums ir atvieglot šo interneta maksājumu funkcionalitāti un ērtumu neatkarīgi no klienta vecuma,” stāsta D. Priede.
“Citadeles” pārstāve atspēko uzskatu, ka maksājumu kartes lielākoties izmanto darbspējīgā vecuma ļaudis: “Pieņēmums, ka pensionāri vairāk rīkojas ar skaidru naudu, nav patiess. Ja pensijas vecuma cilvēkus apmāca, viņi labprāt izmanto karti pirkumiem, kā arī veic norēķinus internetbankā. Bieži vien tas notiek bankā, kur darbinieki viņiem palīdz.” Teikto apstiprina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras jaunākā informācija – 74,5% pensiju pārskaitījumu notiek uz bankas kontu. Kur konts – tur karte.
Kartes lietotāja pirmais bauslis
Taču visi drošības pasākumi sabrūk kā kāršu namiņš, ja kartes īpašnieks nav ievērojis svarīgāko bausli – tev nebūs savas kartes PIN kodu atklāt.
“Nevajag dot ne vīram, ne sievai, ne bērniem u. c. Ja no jūsu konta būs paņemtas naudas summas, kuras nebūsiet akceptējis, bet banka bankomātu ierakstos konstatēs, ka ar jūsu karti darbojies kāds cits, jūs pats sevi iegāzīsiet!” stingri sargāt savas kartes kodu iesaka “First Data Latvia” izpilddirektore.
Pretējā gadījumā uz naudas atgūšanu nav ko cerēt. Koda uzticēšana tuviniekiem nereti izraisa arī kuriozas situācijas, piemēram, vīrs ik reizi, kad sieva dodas uz veikalu iepirkties, nobloķē viņas karti… Joprojām mēdzot būt gadījumi, kad kartes īpašnieks PIN kodu glabā maciņā kopā ar karti vai arī to uzraksta uz kartes.
Maksājumu karte nav brīnumdare, taču, to prasmīgi lietojot, vieglāk un vienkāršāk var nokārtot maksājumus, iepirkties, kā arī plānot un kontrolēt savu budžetu. Un tas nav maz.
