40% iedzīvotāju šogad saskārušies ar zāļu deficītu – reforma nav devusi gaidīto rezultātu 0
Divas piektdaļas jeb 40% iedzīvotāju atzīst, ka šogad nav varējuši aptiekās iegādāties viņiem nepieciešamos medikamentus, īpaši šo problēmu izjūt lauku reģionu iedzīvotāji un tie, kuru ienākumi nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina pētījumu aģentūras Norstat šā gada martā veiktā aptauja.
Teju katrs ceturtais jeb 23% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka nepieciešamos medikamentus aptiekās nav varējuši iegādāties vairākkārt, 13% norādījuši, ka ar medikamentu nepieejamību saskārušies vienreiz, savukārt 4% atzīst, ka pieejamības problēmas bijušas gandrīz katru reizi, kad ir bijusi nepieciešamība iegādāties medikamentus. Tas norāda, ka gandrīz puse sabiedrības ir saskārusies ar situāciju – nepieciešamie medikamenti nav bijuši pieejami.
Tikai 13% aptaujāto norādīja, ka kopš gada sākuma zāles nav iegādājušies, kamēr 47% atzinuši, ka viņiem nepieciešamie medikamenti vienmēr bijuši pieejami.
Zāļu nepieejamību visvairāk jutuši vidējā un vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem biežāk nepieciešams nodrošināties ar medikamentiem pastāvīgai lietošanai. Visretāk šī problēma skārusi jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, no kuriem trešdaļa jeb 35 % norādījuši, ka ir nācies saskarties ar medikamentu nepieejamību. Savukārt citās vecuma grupās šis īpatsvars tuvojas vai pārsniedz 40 %. Piemēram, vecuma grupā 30 – 39 gadi nepieciešamos medikamentus nav varējuši iegādāties 45 % iedzīvotāju, bet 60–74 gadu grupā 41 %, liecina aptauja.
Būtiskākās atšķirības vērojamas starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem – reģionos dzīvojošie divas reizes biežāk nekā Rīgā vai citās pilsētās mītošie norādījuši, ka ar nepieciešamo medikamentu nepieejamību saskaras praktiski katru reizi. Latgales iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā citi jeb 33% norādījuši, ka šogad vairākkārt nav varējuši aptiekā iegādāties viņiem nepieciešamās zāles. Salīdzinoši Rīgā ar nepieciešamo medikamentu nepieejamību dažreiz saskārusies piektdaļa jeb 21 % aptaujāto.
Visbiežāk nepieciešamo zāļu iztrūkumu aptaujā atzinuši iedzīvotāji, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 1000 eiro.
Trauksmi par medikamentu trūkumu cēlušas vairākas ārstu biedrības, norādot, ka šogad situācija pasliktinājusies, īpaši tas skarot bērnus un pacientus ar hroniskām kaitēm. Zāļu Valsts aģentūra (ZVA) iesaka ārstiem un pacientiem meklēt analogus.
Zāļu vairumtirgotāju pārstāvji iepriekš medijos skaidrojuši, ka šogad situācija ar zāļu pieejamību, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav uzlabojusies un atsevišķos gadījumos pat pasliktinājusies. Tas esot saistīts ar to, ka kavējoties ražotāju piegādes un attiecīgi arī medikamenti nevar nonākt līdz aptiekai un pacientam.
Portālā “lvportals.lv” Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, vērtējot pirmos trīs mēnešus pēc jaunā zāļu cena modeļa ieviešanas, atzinusi, ka zāļu pieejamība ir pasliktinājusies. Tāpat viņa norādījusi, ka aptieku vadītāji ir satraukti par finansiālo situāciju, vai ar to ienākumiem būs iespējams aptieku uzturēt. Bažas radot fakts, ka uzcenojums un pakalpojuma maksa ir fiksēta, līdz ar to pieaugot izdevumiem par telpu nomu, elektrību, apkuri utt.,jutīs negatīvu ietekmi, bet ienākumu sadaļa paliks nemainīga. Arī farmaceita pakalpojuma maksas veidošanas princips esot neadekvāts, jo farmaceita konsultācija esot jāsniedz katrā recepšu zāļu izsniegšanas reizē, līdz ar to pakalpojuma maksu vajadzētu piemērot katrā izsniegšanas reizē.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra Norstat veica 2025.gada martā, tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
