40 gadu ceļā pie sava meža: no studentu sapņa līdz realitātei 0
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn tapusi dokumentāla filma “Mežinieki”, kuras varoņi ir mežsaimnieki, kas Mežsaimniecības fakultāti pabeidza pirms četrdesmit gadiem. Arī savu studiju laikā viņi bijuši dokumentālās filmas “Ceļā pie sava meža” varoņi.
Ideja par jaunas filmas uzņemšanu pieder Jurim Pudelim, kurš ir aktīvs meža kopējs un kultūrvēstures arhīva pilnveidotājs. Juris Pudelis: “Kopš 1980. gadā pabeidzām Mežsaimniecības fakultāti, katru gadu satiekamies. Mani kursabiedri strādā praktiski visās ar mežu saistītās jomās, un man ienāca prātā – te atkal varētu sanākt interesanta filma. Kad kursabiedrs Kaspars Riže šo ideju pastāstīja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvjiem, tā jau kļuva reāla.
Bija tikai divi nosacījumi – filmas ilgums un tas, ka stāstam jābūt par meža nozari, ne tikai par mūsu kursu. Nu mums bija viss – gan finansējums, gan profesionāļu komanda. Atlika tikai tāds “nieks” – uzrakstīt scenāriju. Tā bija problēma, jo neviens nesapratām, ar ko sākt.
Par to, cik grūti būs visu to salikt kopā tā, lai sanāktu interesanta filma, tobrīd nedomājām. Kā nu pratām, rakstījām savus priekšlikumus filmēšanai, kurus vēlāk apkopoja Sanita Korčelli. Pirmais variants paredzēja intervijas safilmēt rudenī un ziemā, pavasarī pafilmēt salidojumu un filmu pabeigt ap Jāņiem.”
Dzīve parādīja, ka plāns nav viegli realizējams, jo neatnāca skaista, sniegota ziema, bet atnāca kovids. Pavasarī līdz karantīnai bija nofilmētas tikai divas intervijas un pārņēma bažas, ka ārkārtas situācijā projekts tiks pārtraukts. Tomēr tas nenotika un darbs turpinājās, var teikt, visā Latvijā – no Ludzas līdz pat Pāvilostai.
Filmas “Ceļā pie sava meža” kadri, vecās studiju laiku fotogrāfijas piešķir materiālam savdabīgu laika dimensiju. Ludvigs Karvelis rāda paša stādīto mežu, Kārlis Blūms stāsta par savu darbu.
Katrs intervētais pieliek savu atziņu par mežu – savu vietu tajā, un tā vairs nav filma tikai par vienu kursu. Tā ļauj arī skatītājam justies kā mežiniekiem piederīgam, jo vairāk vai mazāk, šādas sajūtas mīt katrā latvietī.
Filmā Ivara Veldres dēls Jānis, kas arī mežiem piederīgs, saka: “Mēs sevi saucam par mežiniekiem. Man liekas, ka tas tāds apzināti pareizākais vārds. Man vienmēr ir licies, ka viņi ir tādi dziļi cilvēki, spēcīgi un svarīgi.”
Filmas “Ceļā pie sava meža” un “Mežinieki” var noskatīties kanālā “YouTube”. Pēdējā skatīta jau 10 tūkstošus reižu.
