4 vērtīgas receptes dvēseles mieram un mīlestībai, ko pašai sev pagatavot 1
Autore: Dagnija Millere-Balandīna,
konsultējusi psihoterapeite Antra Sloka Jakovļeva (antrasprakse.lv)
Tieši dvēsele ir tā, kas dod signālus un liek padomāt par mūsu vērtībām, par to – cik un kā darām pāri savam ķermenim, prātam, emocijām un attiecībām. Dvēsele ir kā ceļvedis, kā iekšējais līdzsvara mērs. Tiklīdz sākam kontaktēties ar savu iekšējo balsi, ieklausāmies, sadzirdam to un atbilstoši rīkojamies, tā agrāk vai vēlāk, mazāk vai vairām ejam uz to, lai radītu un sajustu mieru pašas sevī.
Šķirsim vaļā recepšu burtnīcas!
Jā, ziema šogad mūs vairs īsti nelutina. Visapkārt pelēcīgs un slapjš. Arī saules stariem tikai pa retam izdodas izlauzties cauri mākoņiem. Un pietiek vien kādam ierunāties par esošajiem laikapstākļiem un vizuālo ainu, kas redzama ārā pa logu, kā tūlīt pat gribas pačīkstēt līdzi un noskaņojuma termometrs sāk strauji kristies. Ļaujoties šīm sajūtām, pašām to nemanot, atradīsim arī daudz ko citu, par ko pasūdzēties. Tāpēc, kamēr vēl neesam pārņemtas ar negatīvo skatu uz dzīvi un nav saķertas iesnas, ir vērts vilkt laukā ar putekļiem apklātās recepšu burtnīcas, iesaka psihoterapeite Antrs Sloka-Jakovļeva.
Tas taču ir tik sievišķīgi – krāt receptes. Radīt ko jaunu, dalīties, ieteikt draudzenēm un kolēģēm. Nav pat svarīgi, vai tā būtu kādas īpašas kūkas, marinētu gurķīšu vai sejas maskas recepte, dzīves ritumā tā noteikti atradīs savu pielietojumu. Toties vīriešiem vairāk piestāv instrukcijas, kur tiek norādīts, kā rīkoties – konkrēti, tieši un precīzi. Sievietes vairāk ir radītājas, šajā gadījumā – iedvesmojošu recepšu veidotājas. Tā mēs pilnveidojamies. Mēs esam būtnes, kuras var ļauties, plūst, nogludināt asumus un radīt skaisto. Lai gan šajā pirms-pavasara laikā iedvesmai noderētu arī kulinārijas receptes, psihoterapeite Antra šoreiz izgaismos tās, kas varētu lieti noderēt dvēseles mieram un mīlestībai pret sevi, saviem tuvajiem un pasauli kopumā.
Recepte Nr. 1 – Jautājumu uzdošanaUzdosim sev jautājumus – kas man šajā dzīves mirklī un periodā ir vajadzīgs? Kas man nepieciešams, lai sajustu mieru? Laiks to apzināties. Varam arī jautāt – kas vajadzīgs manam ķermenim? Kas pietrūkst un nepieciešams manai emociju pasaulei, manām jūtām, attieksmei pret sevi un pasauli? Kas nepieciešams attiecībās? Kur visvairāk klīst manas domas? Kam es veltu savu brīvo laiku? Vai man tas patiešām patīk? Kas var mani iepriecināt? Kas – nomierināt? Reizēm šie jautājumi var palīdzēt, kā rezultātā rodas pat konkrētas atbildes un uzdevumi. Bet reizēm tieši otrādi – jautāšana ieved mūs vēl lielākā strupceļā. Atbildes skan – nezinu, nezinu, nezinu… Tad ir jāmeklē citi ceļi, jo ne visiem vienmēr der viena un tā pati recepte.
