4 populāri mīti par alkohola lietošanu: kā “neiekrist” to lamatās 0
Vasara nāk ar mūzikas festivāliem, atvaļinājumiem un trakulīgām ballītēm. Lai gaidītā atpūta neliktu vilties, ir labi zināt dažas vienkāršas patiesības par atbildīgu alkohola lietošanu. „Vislabākais padoms ir viens – ja vispār lieto, tad tikai ar mēru, vienlaikus dzerot arī daudz ūdens,” atgādina Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors. Viņš atgādina par dažiem joprojām izplatītiem mītiem saistībā ar alkohola lietošanu, kurus vērts kliedēt šajā vasarā, ja negribas iedzīvoties veselības problēmās.
Mīts Nr.1: ja pirms ballītes ēdīšu daudz un sātīgi, varēšu iedzert vairāk
Patiesībā – kaut gan ēšana pirms alkohola lietošanas patiešām palīdz kontrolēt to, cik ātri alus, vīns vai kokteiļi nonāks asinīs, sātīga maltīte nekādi nepasargās no pārmērīgas dzeršanas sekām. Jā, tā ir taisnība, ka pārtikas produkti ar augstu tauku saturu palēnina alkohola uzsūkšanos organismā, taču tas notiek tāpēc, ka ēšanas laikā tiek noslēgts vārsts starp kuņģi un zarnām, kurās alkohols uzsūcas ātrāk. Jāatceras, ka beigu beigās pilnīgi viss izdzertais alkohols, ir ēsts vai nav, tāpat nonāk asinīs, un ķermeņa spēja pārstrādāt konkrētu alkohola daudzumu no apēstā ēdiena daudzuma nemainās. Vidēji cilvēks spēj pārstrādāt 10-12g alkohola stundā, kas atbilst vienam standarta dzērienam: 280–330 ml alus, 150–180 ml šampanieša, 30–40 ml viskija vai stipra spirtotā dzēriena, 60–80 ml liķiera un 100–120 ml sarkanvīna. Jāatceras, ka alkohola saturs dzērienos ir atkarīgs no dzērienu stipruma un tilpuma, un dažādiem dzērieniem tas ievērojami atšķiras.
Mīts Nr.2: ja pēc alkohola lietošanas dzeršu daudz kafijas, ātrāk būšu „skaidrā”
Patiesībā – lai gan kafijas sastāvā esošais kofeīns tiešām uzmundrina, tas nekādi nemaina alkohola iedarbību uz cilvēka koordināciju, reakcijas ātrumu un spriestspēju. Laiks, kas ir nepieciešams, lai organisms atbrīvotos no izdzertā alkohola daudzuma, kafijas ietekmē absolūti nemainās. Ja tiek dzerts pārmērīgi, arī daudzas stundas pēc tam, kad alkohola lietošana tiek pārtraukta, organisms joprojām var saturēt ievērojamu alkohola daudzumu, un kafijas spēkos nav to samazināt. Labāks padoms ir dzert nevis litriem kafiju, bet dzert ar mēru un vienlaikus uzņemt daudz ūdens. Tas pasargās no alkohola izraisītas organisma atūdeņošanās un paģiru simptomiem nākamajā rītā – galvassāpēm, sliktas dūšas u.c. Ūdens ir labākā izvēle, jo palēnina noreibšanu un palīdz vieglāk izvadīt no organisma alkoholu, samazinot tā koncentrāciju asinīs.
Mīts Nr.3: Enerģijas dzērienu lietošana vienlaikus ar alkoholu mazina grādīgo dzērienu ietekmi
Patiesībā – alkohols pat mazās devās mazina koncentrēšanās spēju, palielina nogurumu un rada miegainību, tāpēc jaunieši nereti meklē veidus, kā to mazināt, tostarp lietojot enerģijas dzērienus. Kaut gan to sastāvā ir kofeīns un citi stimulējoši līdzekļi, kas samazina miegainību, gluži tāpat kā kafija, šie dzērieni nekādi nemaina to, kā alkohols ietekmē cilvēka organismu. Ja tiek dzerts pārmērīgi, jārēķinās ar nepatīkamām sekām.
Mīts Nr.4: Tā sauktais „vieglais” alkohols ir labāka izvēle, jo neļauj noreibt
Patiesībā – arī jauniešu vidū populārie kokteiļi, sidrs u.c. šķietami „vieglie” dzērieni satur alkoholu, un, uzņemot tos lielos daudzumos, sekas ir tādas pašas, kā lietojot kādu no dzērieniem ar augstāku alkohola saturu mazākos apjomos. Piemēram, 0,5 litri alus ir līdzvērtīgi aptuveni 60 gramiem degvīna. Tāpēc galvenais padoms ir viens – zināt savu mēru un jebkuru alkoholisko dzērienu lietot apdomīgi, vislabāk vienlaikus dzerot arī daudz tīra ūdens. LANA pērn veiktā jauniešu aptauja liecina, ka vecumgrupā no 18 līdz 24 gadiem populārāki ir alkoholiskie dzērieni ar mazāku alkohola saturu, savukārt no 25 gadiem kā populārākā izvēle tiek minēta degvīns vai viskijs.
