4 patiesības par pasākumu organizēšanas aizkulisēm 0
Latvijā organizētie pasākumi ir ļoti labā līmenī. Pasākumu producēšanas nozare aug un attīstītās, un, lai gan vadošie uzņēmumu jau vairākus gadus ir nemainīgi, nozarē nepieciešami jauni cilvēki ar jaunām idejām. Visvairāk nepieciešami tādi, ko var dēvēt par cilvēku – orķestri, stāsta viena no pieredzes bagātajām korporatīvo pasākumu rīkotājām, aģentūras “Meduza” direktore Dace Ozola.
1. Visa dzīve nepaiet ballītēs
Pasākumu producēšanas nozare ir apvīta dažādiem mītiem – vieniem šķiet, ka nozarē strādājošajiem visa dzīve paiet ballītēs un svētkos un tāda īsta darba nemaz nav, citi domā – labu pasākumu var noorganizēt pēdējā brīdī vai ieguldot pēc iespējas vairāk naudas. Darbs nozarē nav bohēma, un gatavošanās pasākumam patiesi ir ļoti interesanta, taču smags process, tas nenotiek omulīgi mētājot idejas pie šampānieša glāzes. Un, lai gan daļai sabiedrības varētu šķist dīvaini, ka šai jaukajai laika pavadīšanai vēl ir arī jāgatavojas, jāstudē un jāpilnveido savas teorētiskās un praktiskās zināšanas, arī bez tā neiztikt.
Pasākumu rīkošanas nozares lielākie uzņēmumi Latvijā patiešām ir pierādījuši, ka mēs spējam radīt kvalitatīvus pasākumus nereti pārspējot pat vidējo Eiropas līmeni. Mūsu speciālisti aizvien biežāk tiek iesaistīti starptautiskos projektos, kas tikai apstiprina nozares attīstību.
2. Balanss starp teoriju un praksi
Pasākumu producēšanas joma ir daudzpusīgs, dzīvs un augošs organisms. Un, kā jau augošam organismam, tam nepieciešami jauni prāti. Nozares specifika pieprasa, lai cilvēki būtu ne tikai ar teorētiskām, bet arī ar praktiskām zināšanām, tāpēc tiem jauniešiem, kuri vēlas karjeru pasākumu producēšanā, darbā jāiesaistās jau studiju laikā. Jāsāk kaut vai ar maziem darbiņiem, piesakoties kā brīvprātīgajam, lai pēc iespējas ātrāk gūtu izpratni par to, kā darbojas visi mehānismi un kā lietas notiek realitātē.
Tiem, kas tikai plāno savu karjeru pasākumu organizēšanā, es ieteiktu nekoncentrēties tikai uz vienu jomu, bet apgūt pēc iespējas vairāk, lai veidotos plašāks skatījums. Ja nākotnē ir vēlme vadīt pasākumu producēšanas uzņēmumu, ir jābūt izpratnei par pilnīgi visu, kas notiek nozarē – no tehniskajiem risinājumiem līdz radošajiem elementiem, lietvedībai un pat psiholoģijai.
3. Nepieciešams “cilvēks – orķestris”
Pasākumu organizēšana Latvijā ir patiešām labā līmenī, mūsu uzņēmumiem ir daudz starptautisku klientu, tāpēc jauniešiem, kas vēlas veidot karjeru pasākumu vadībā, iesaku padomāt arī par stažēšanos ārvalstīs. Nozare pieprasa tādus cilvēkus, par kuriem saka – “cilvēks – orķestris”. Lai gūtu panākumus, jābūt atvērtam, gatavam komunicēt un noteikti pozitīvi noskaņotam. Par sliktu nenāks arī zināšanas psiholoģijā – tas palīdzēs veiksmīgāk atrast pieeju katram klientam.
Aiz visiem skaistajiem svētkiem slēpjas ne tikai rūpīgi veikta analīze, īpaši veidota radošā koncepcija, bet arī sarežģīts un laikietilpīgs analītiskais, tehniskais un organizatoriskais darbs, kā arī finanšu un dažādu risku plānošana. Labam pasākumu producentam ir jāspēj pārredzēt pasākumu vienlaikus visās dimensijās, zināt, ko var optimizēt, kur var ietaupīt, lai klients sasniegtu mērķi sev pieņemamos budžeta rāmjos. Pasākumu producēšana ir darbs ar augstu atbildības pakāpi, neraugoties uz to, vai plāno pasākumu 40 vai 1400 personām. Tas ir kā šahs, kurā jāspēj paredzēt vairākus gājienus uz priekšu un arī paralēli, sadarbojoties ar māksliniekiem, gaismotājiem, pavāriem, tehniķiem, skaņotājiem u.c.
4. Izklaides industrijā darbojas tie paši likumi, kas citās
Mīts, ka izklaides industrija ir kaut kas maģisks un tajā darbojas citādāki likumi, nekā citās biznesa nozarēs, pastāv joprojām. Tiem, kas šajā industrijā nav darbojušies, šķiet, ka viss, kas saistās ar pasākumu organizēšanu, ir kaut kas līdzīgs brīnumu pasaulei un ka organizatoriem pietiek pamāt ar savām burvju nūjiņām, lai apturētu laiku, paplašinātu telpas, noorganizētu papildus šovu, vienlaikus samazinot esošo izmaksu tāmi, un tamlīdzīgi. Tiem, kas vēlas darboties nozarē un darīt to veiksmīgi, jāapzinās, ka mēs dzīvojam kopējā realitātē ar līdzīgiem likumiem.
Nav noslēpums, ka arī pasākumu producēšanā aizvien lielāku lomu spēlē tehnoloģijas, jo tās maina mediju telpu. Taču nav jābaidās, ka mākslīgais intelekts un tehnoloģijas aizēnos šo nozari. Kamēr nebūs izgudrota telepātija, cilvēkiem būs vēlme tikties un būt vienotā enerģētiskajā telpā, un tikmēr būs vajadzīgi svētki.
