4 pārsteidzoši veiksmes un iedvesmas cilvēkstāsti: no dzīves uz ielas līdz zvaigznēm 0
Sastopoties divām dažādām pasaulēm, top neaprakstāmi skaisti un iedvesmojoši mākslas darbi. Bijušo ielu huligānu un veiksmīgu, pasaulslavenu zīmolu sadarbība rada pārsteidzošus projektus un kļūst par piemēru tiem, kuri nebaidās piepildīt savus sapņus.
Iedvesmojies ar četriem veiksmes stāstiem par cilvēkiem, kuri, pateicoties tikai savam talantam un apņēmībai, no nekā ir kļuvuši par pasaulē pieprasītiem māksliniekiem!
Kaligrāfs Pokrass Lampass un monogramma dizainerim Drīsam van Notenam
Jauno kaligrāfu Pokrasu Lampasu no Sanktpēterburgas beļģu apģērbu dizaineris Drīss van Notens ievēroja sociālajā tīklā “Instagram”. Viņš nekavējoties pasūtīja Pokrasam rakstus vīriešu apģērba kolekcijai, kas bija paredzēta Parīzes modes nedēļai.
“Saņēmu ziņu no slavenā beļģu dizainera. Pēc tam ar viņu vadošo mākslinieku sazinājos tikai elektroniski, bez jebkādām oficiālām sarakstēm. Vienkārši ziņojumapmaiņas vidē sūtīju skices, un viņš atbildēja: “Ļoti labi!” Ar viņiem bija ļoti viegli sastrādāties, mēneša vai pusotra laikā mēs izveidojām visu kolekciju,” stāsta mākslinieks.
Pēc Pokrasa stāstītā, viņa uzdevums bija izstrādāt oriģinālu monogrammu, izmantojot nosaukuma “Dries Van Noten” pirmos burtus. Ideja esot radusies, jau izstrādājot pirmās skices. Mākslinieks vēlējies izveidot interesantu rakstu, nevis salikt trīs burtus vienkāršā rindā. Viņš uzrakstīja burtu “N”, pagriežot līniju un pārsvītrojot to… izveidojās loks ar bultām! Un viss nostājās savās vietās.
Pašlaik mākslinieks neslēpjas no policijas par sienu apzīmēšanu, bet gan saņem labu honorāru no tādiem zīmoliem kā “Nike” un “Reebok”.
Viņa darbus pasūta šeihi un pasaules lielākās mākslas galerijas.
Mākslinieks apvienoja kaligrāfiju ar ielas mākslu un kļuva slavens gan kā grafiti mākslinieks, gan arī kā jauna mākslas virziena – kaligrafutūrisma – aizsācējs. Pērn Pokrass Lampass uzstādīja arī pasaules rekordu, kļūstot par pasaulē lielākā kalifgrāfijas mākslas darba autoru. Tas aizņem 1625 kvadrātmetru lielu platību, gana iespaidīgi, lai būtu redzams no kosmosa.
Demna Gvasalia un protests pret zīmolu “Louis Vuitton”
“Vetements” pašlaik ir viens no veiksmīgākajiem jauniešu pagrīdes apģērbu modes zīmoliem pasaulē. Uzņēmums izveidots Parīzē salīdzinoši nesen, 2014.gadā. Tā dibinātāji ir divi brāļi no Gruzijas – Demna un Gurams Gvasalia.
Demna Gvasalia, kas šodien ir viens no pieprasītākajiem dizaineriem pasaulē, par saviem panākumiem var pateikties slavenajam zīmolam “Louis Vuitton”. Šajā modes namā viņš strādāja pēc studijām, un tas dizaineri iedvesmoja visai neparastā veidā. Gvasalia vēlējās radīt zīmolu, kas būtu pretstats un protests “Louis Vuitton”, proti, atspoguļotu ielu modi.
“Es jūtu, kā Parīzē rodas jauna enerģija, un mēs vēlamies dot tai iespēju izplesties. Pašlaik Parīzes mode ir novecojusi, aizmirsta un konservatīva,” noteica Gvasalia un noorganizēja protestu pret modes biznesu. Viņš vēlējās ne vien radīt ne-modi augstās, kanonizētās modes pārstāvju acīs, bet arī “vienkārši apģērbu”, kas kļūtu par jauno ielu modes tendenci.
Dizaineris atklājis, ka pirmo kolekciju šuva savā guļamistabā, jo trūka naudas un nebija sakārtota ražošana.
Dzīvoklī, kas atradās vienā no Parīzes nelabvēlīgākajiem rajoniem, komanda klausījās labu mūziku, dzēra vīnu un plānoja sava zīmola izveidi.
Zīmolu “Vetements” (tulkojumā no franču valodas – “drēbes”) modes kritiķi uzreiz nodēvēja par galēju un destruktīvu. Šāda nemiernieku taktika, visticamāk, arī panāca patlaban sasniegtos rezultātus – zīmols ir ārkārtīgi populārs, tā cienītāju lokā ir daudz slavenību un mediju pārstāvju. Patiesībā “Vetements” neiekļaujas ierastajās kolekciju un modes stāstu kategorijās, tas ir pretrunā ar citu modes namu koncepcijām. Zīmola galvenā mītne atrodas bīstamajā Sentdenī rajonā, uz kuru žurnālistiem un modes redaktoriem ir bail doties, lai arī viņi to ļoti vēlas.
Mūziķis Desiigner un BMW “Panda”
Sidnijs Rojels Selbijs trešais (Sidney Royel Selby III) ar skatuves vārdu Desiigner ir autors neticami populārajam hitam “Panda”, kas patiesībā ir veltīts vienam no iecienītākajiem krossoveriem BMW X6. Dziesma ir adrenalīna pilna – tajā nav vien jaudīga motora rūcieni. Lielākoties tajā pulsē, vaid un rūc raupja, bet neaizsargāta ielu mākslinieka dvēsele.
Veiksmīgās dziesmas “Panda” autors ir tajā laikā 19 gadus vecais, līdz tam nevienam nezināmais Hip-Hop mākslinieks no Ņujorkas. Kalsns, teju divus metrus garš un ar spēcīgu Bruklinas akcentu. Desiigner neticami lipīgajā, “trep” (trap) stila kompozīcijā atspoguļoja savu sarežģīto stāstu par dzīvi uz ielas, bet kontrastam – savu ļoti karsti loloto sapni. Viņa lielākais elks ir viņa paša vectētiņš, bet karstākais sapnis – automašīna BMW X6, kura, kā veiksmīgi pamanīja jaunais mākslinieks, ir ļoti līdzīga pandai.
Dziesmas popularitāti ir veicinājis arī slavenais hiphopa mākslinieks Kanje Vests, kurš dziesmas fragmentus izmantoja albumā “Life of Pablo”. Pēc tam “Panda” kļuva par absolūto līderi ASV, ierindojoties “Billboard Hot 100” pirmajā vietā, kur noturējās 17 nedēļas. Aptuveni 70 miljonu video skatījumu Desiigner oficiālajā “YouTube” profilā, kā arī vairāk nekā 300 miljonu paša singla klausījumu liecina par to, ka enerģiskajam mūziķim ir izdevies sasniegt savu sapni rekordīsā laikā.
Kāpēc panda? “Es pieņemu, ka baltais BMW X6 ar ieslīpo “purnu” un melnajiem nieres formas režģiem, pateicoties izteiksmīgajam dizaina risinājumam, patiešām varētu līdzināties pandai. Manuprāt, salīdzinājums ir interesants,” uzskata “Inchcape Motors Latvia” BMW pārdošanas vadītāja Kristīne Nesaule.
“Panda” atspoguļo mākslinieka priekšstatu par dzīvi: jauna vīrieša, bijušā huligāna sapni nokļūt no ielas tieši BMW salonā, maksimāli saīsinot ceļu, kas ved caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Pēc Nesaules teiktā, modeļa izvēle ir saprotama, jo X6 ir ļoti harizmātisks un ar nevainojamu sniegumu. Tā ir izsmalcināta kā biznesa klases sedans, skaista kā sporta kupeja, ērta kā universālis un stabila kā īsta sporta automašīna, nezaudējot svarīgās SUV īpašības.
Deivids Čouss un “Facebook” brīnums
Korejiešu izcelsmes amerikāņu ielas mākslinieks Deivids Čous nodarbojas ar grafiti mākslu. No agras bērnības viņš zīmē komiksu varoņus, bet 14 gadu vecumā sāka apzīmēt māju sienas pagalmā, solus autobusu pieturās un tukšos reklāmas stendus, ņemot piemēru no saviem elkiem, citiem talantīgiem grafiti māksliniekiem. Pirmais viņa nozīmīgais ielu mākslas darbs ir fragments no Jāņa Evaņģēlija (11:35) “Jēzus raudāja”.
Mākslinieks ir piedalījies ielu grautiņos, zadzis krāsas, grāmatas un ēdienu un pat pabijis nedēļu Oklendas cietumā. Pēc ieslodzījuma centies sadarboties ar žurnāliem, piedāvājis savus darbus dažādām galerijām, taču neveiksmīgi. 2005.gadā Čouss piekrita bez maksas izgreznot pirmo sociālā tīkla “Facebook” biroju Paloalto pilsētā Kalifornijā. Dumpinieciskajiem hakeriem ļoti patika mākslinieka mežonīgā fantāzija, tādēļ vēlējas uz telpu sienām redzēt viņa darbus.
Marks Zakerbergs brīdināja mākslinieku, ka uzņēmums ir jauns un naudas neesot, taču viņš varot samaksāt par darbu ar uzņēmuma akcijām.
Marks apsolīja māksliniekam 0,2% uzņēmuma akciju, kad Facebook.com kļūs veiksmīgs.
Deivids piekrita, azarta vadīts, jo viņu vilināja neaptraipītās sienas. Runājot par peļņu, mākslinieks bija pārliecināts, ka naudu nesaņems nekad.
2012.gadā “Facebook” uzsāka akciju tirgošanu fondu biržā. Izrādījās, ka kopējā aktīvu vērtība ir pieci miljardi dolāru. Deivids par savām akcijām varēja nopelnīt vairāk nekā 200 miljonus ASV dolārus. Viņa sienas zīmējums kļuva par visdārgāko pasaulē.
