4 lietas, ko vecākiem jāpārstāj darīt nekavējoties! 0
Dažādās ģimenēs un kultūrās bērni tiek audzināti dažādi, taču speciālisti apgalvo, ka ir prakses, kuras ne tikai nav ieteicamas, bet tāpat ir sen jau novecojušas un pat bīstamas bērniem. Lūk, šajā rakstā nosaucām četras lietas, ko ikviens vecāks var pārstāt darīt jau tagad:
1. Nepievēršat pietiekoši daudz uzmanības bērna miega režīmam
Pārāk bieži vecāki nevelta pietiekoši daudz uzmanības bērna miega stundām – vai nu savas aizņemtības vai arī pārāk pārslogota bērna režīma dēļ. Tomēr, runājot par miega stundām, nekam nav jātraucē tam, lai bērns pilnvērtīgi atpūstos. Neizgulēšanās sekas ir nepatīkamas: zūd koncentrēšanās spējas, ir slikta pašsajūta un ar laiku var novest pat pie ķermeņa aptaukošanās. Piemēram, amerikāņu Nacionālais fons iesaka no 8 līdz 9,5 stundām miega pusaudžu vecumā un 11-12 miega stundām bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem.
Ko darīt: kopā ar bērnu sastādiet grafiku, kurā ir iekļautas gan viņa nodarbības, gan mājas darbi, gan atpūtas laiks un miegs. Ja sapratīsiet, ka pie esošā režīma miega stundām neatliek pietiekoši daudz laika, palīdziet bērnam izdarīt nebūt ne vienkāršu izvēli – no kaut kā atteikties.
2. Ieturat maltītes biežāk ārpus mājas, nekā mājās
Ja jūs biežāk ieturat maltīti ārpus mājas, nekā visi kopā pie ģimenes pusdienu galda, tas nelabvēlīgi ietekmē gan attiecības ģimenē, gan arī biežāk mudina izvēlēties neveselīgu ēdienu. Bērnu uzturs bērnudārzos un skolās varētu būt labāks un gardāks, bet ēstuvēs (īpaši ātro uzkodu ēstuvēs) bērni visbiežāk izvēlas neveselīgas lietas. Mājās gatavotais ēdiens ir vislabākais, neaizmirstiet par to!
Ko darīt: ja jūs zināt, ka nevarēsiet pagatavot ēdienu katru vakaru, centieties to pagatavot divām trim dienām. Aiciniet ēdiena gatavošanā arī bērnu – tas var būt interesanti un aizraujoši jums visiem!
3. Pildat bērna vietā viņa mājas darbus
Atšķirībā no daudziem vecāku ieradumiem, par kuriem mamma un tētis ir raduši izjust vainas apziņu, vecāki, kas savu bērnu vietā izpilda viņiem uzdotos mājas darbus, ir pārliecināti, ka visu dara pareizi. Taču tas ir ļoti nepareizi! Tādā veidā vecāki atņem bērnam daļu no būtiska mācību procesa un traucē viņu izaugsmei. Bez tam, skolotājam tādas lietas parasti ir acīmredzamas, kas noved pie neveiklām situācijām. Pārstājiet iejaukties bērna mājas darbos! Tāpat tas, ka jūs tā darāt, bērnā raisa izjūtas, ka jūs neticat viņa spējām, kā arī mudina uz slinkumu.
Ko darīt: ja bērnam ir uzdots kāds sarežģīts mājas darbs, izrunājiet šo tēmu pirms viņš ķeras doto uzdevumu izpildīt, bet pēc tam atstājiet viņu vienu. Ja uzdevumu pārbaudīsiet pēc tam un atradīsiet kļūdas, izmantojiet uzvedinošus jautājumus, lai bērns saprastu pieļauto kļūdu, nevis vienkārši izlabojiet tās viņa vietā. Ja saprotat, ka konkrētais uzdevums jūsu atvasei patiešām nav pa spēkam, nekādā gadījumā nepildiet to viņa vietā, bet šo jautājumu izrunājiet ar pasniedzēju: kāpēc ir tāda atšķirība starp uzdoto vielu un jūsu bērna spēju to izpildīt.
4. Izmantojat fiziskus sodus
Zinātnieki un bērnu speciālisti daudz runā par to, ka fiziski sodi nekādā veidā nekalpo pamācoši bērniem un rada ļoti lielu plaisu vecāku un bērnu attiecībās. Bērnus gluži vienkārši nedrīkst sodīt fiziski! Vecāki, kas pielieto fiziskus sodus, bieži “attaisnojas”, ka tādējādi vēloties panākt lielāku disciplīnu no bērniem. Tajā pat laikā, pētījumi liecina, ka tie bērni, kas bērnībā tikuši fiziski sodīti, pieaugušā vecumā paši biežāk pievēršas vardarbībai un vēl biežāk cieš no depresijas. Bez tam, tādi bērni gluži vienkārši var pārstāt komunicēt ar saviem vecākiem, kad pieaug, pie tam paši vardarbīgus līdzekļus uzskatīs par pieņemamu dažādu problēmu risinājumu.
Ko darīt: izstāstiet bērnam, ko jūs vēlaties no viņa sagaidāt – tā, lai viņš saprastu, kāpēc tieši tā jūs uzskatāt un kāpēc viena vai otra viņa rīcība jums nav pieņemama. Izskaidrojiet, kādas sekas būs vienai vai otrai rīcībai. Bez tam, ir ļoti būtiski nodibināt ar bērnu tuvu un uzticamu kontaktu. Tieši tas palīdz bērniem izvēlēties pareizo ceļu, cienīt jūsu viedokli, pieņemt jūsu vērtības un noteikumus.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
