Olafs Zvejnieks: Globālā pāreja uz izmešu ziņā neitrālu ekonomiku ir sākusies 5
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz kādiem jautājumiem atbildes jāsāk meklēt uzņēmumu vadītājiem? Un par kādām nākotnes problēmām jādomā?
Globālā pāreja uz izmešu ziņā neitrālu ekonomiku ir sākusies.
Tie, kas pasteigsies pirmie, var pamatīgi nopelnīt, savukārt atpalicējus gaida lieli zaudējumi, savā komentārā vietnē “Project Syndicate” raksta “Boston Consulting Group” izpilddirektors un Pasaules ekonomikas foruma Globālās nākotnes padomes pārejai uz oglekļa neitrālu ekonomiku loceklis Maikls Fredo.
Viņš raksta, ka agrāk vienīgie, kas izdarīja spiedienu uz uzņēmumiem šādas pārejas veicināšanai, bija vides aktīvisti.
Tagad situācija būtiski mainījusies – šādas prasības izvirza akcionāri, klienti, investori, aizdevēji, darbinieki, politikas veidotāji un virkne citu ieinteresēto personu.
Šādos apstākļos, raksta Fredo, uzņēmumu vadītājiem jāuzdod sev četri jautājumi un jāspēj uz tiem atbildēt.
Kā mans tirgus izskatīsies oglekļa neitrālas ekonomikas apstākļos? Kāds biznesa modelis būs veiksmīgs šādos apstākļos? Kādas pārmaiņas uzņēmumā man jāveic, lai spētu būt veiksmīgs šādos apstākļos? Kādi papildu apstākļi vai nosacījumi nepieciešami panākumiem oglekļa neitrālā ekonomikā, un kā es varu šos apstākļus nodrošināt?
Tie, kas spēs šīs atbildes atrast ātrāk un ātrāk arī rīkoties, spēs pamatīgi nopelnīt. Piemēram, Dānijas enerģētikas uzņēmums “Ørsted” sāka šo pāreju vairāk nekā pirms desmit gadiem.
Vēl 2009. gadā šis uzņēmums ražoja 85% enerģijas, izmantojot fosilo degvielu. Šodien tas 88% enerģijas ražo no atjaunojamajiem resursiem, plāno kļūt oglekļa ziņā neitrāls 2025. gadā un likvidēt jebkādas citas ar uzņēmējdarbību saistītās emisijas līdz 2040. gadam.
Šajā pārveides procesā uzņēmums līdz šim demonstrējis pastāvīgu peļņu, un tā akciju vērtība kopš pirmās izvietošanas biržā 2016. gadā ir vairāk nekā dubultojusies, sasniedzot 56 miljardus ASV dolāru.
56 miljardi – tas, piemēram, ir vairāk, nekā ir vērts globālais naftas ieguves uzņēmums “ConocoPhilips” un vairāk nekā gandrīz jebkurš cits uzņēmums, izņemot saujiņu pašu slavenāko globālo milžu.
Vēlreiz jāatgādina – runa ir par uzņēmumu no mazās Dānijas, kas strādā un apkalpo dāņu uzņēmumus un patērētājus. Ir daudzi citi piemēri.
Globālais loģistikas un pārvadājumu uzņēmums “Maersk” apņēmies nolaist ūdenī pirmo oglekļa ziņā neitrālo kravas kuģi 2023. gadā.
Līdzīgi “Airbus” gatavojas pacelt gaisā oglekļa ziņā neitrālu, ar ūdeņradi darbināmu lidmašīnu 2035. gadā.
Tiem, kurus šie piemēri nepārliecina un nešķiet pietiekams iemesls, lai aizdomātos par nākotni, būtu bijis vērts 22. martā uz brīdi pieslēgties internetam, lai paklausītos diskusiju par t.s. Eiropas Savienības “oglekļa robežas” ieviešanu.
To rīkoja Francijas Ekonomikas, finanšu un atjaunošanās ministrija sadarbībā ar Francijas Valsts kasi, taču tajā piedalījās daudzas ES amatpersonas. Apsprieda “oglekļa robežu” – pasākumu kompleksu, kas tiks vērsts pret valstīm, kas atpaliek no ES valstu uzņemtā tempa cīņā pret klimata pārmaiņām.
Netiek īpaši slēpts, ka oglekļa robeža varētu visvairāk ietekmēt ASV, Ķīnu un Dienvidaustrumāzijas valstis.
Taču šajā diskusijā pats interesantākais man šķita tas, ka vēl nav līdz galam skaidrs ne tas, uz kādiem produktiem un pakalpojumiem tas varētu attiekties, ne tas, cik liels oglekļa nodoklis varētu tikt piemērots, nedz arī tas, kāds atbalsts tiks sniegts ilggadējiem ES tirdzniecības partneriem – dažādām jaunattīstības valstīm, kurus šis nodoklis neslēpti uztrauc, taču jau tiek minēts, ka oglekļa robeža varētu stāties spēkā jau 2023. gadā.
Proti, pusotrs, divi vai varbūt trīs gadi, un mēs jau dzīvosim pilnīgi citu biznesa noteikumu apstākļos.
Un – ja ES ir gatava izvirzīt šādus noteikumus saviem tirdzniecības partneriem, kas neizbēgami novedīs pie lielām ārpolitiskām problēmām, cik ilgi tā vilcināsies, lai izvirzītu šādus noteikumus saviem biedriem.
Un tagad pēdējais, jautājums – kā jums šķiet, cik daudzi vadītāji Latvijā jau meklē atbildes uz četriem minētajiem jautājumiem? Nezinu, bet man aizdomas, ka mazākums, krietns mazākums.
