Vai labdabīgs veidojums krūtī var kļūt ļaundabīgs? 0
“Saņēmu uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju. Izmeklējot vienā krūtī atklāja fibroadenomu. Vai veidojumu vajag izoperēt? Vai tas nevar kļūt ļaundabīgs? Kādi izmeklējumi vēl nepieciešami? Man ir 50 gadu.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas un rezidentūras galvenā speciāliste Dace Baltiņa atbild: “Labdabīgi veidojumi krūtīs sastopami 10–14 reižu biežāk nekā ļaundabīgie. Visbiežāk tās ir fibroadenomas, cistas, fibrozi cistiskie mezgli, lipomas.
Fibroadenoma ir norobežots veidojums, kas attīstās krūts daivas iekšienē un sastāv no saistaudiem, dziedzeraudiem, arī piena vadu elementiem. Tas ir hormonāli jutīgs, pirms mēnešreizēm fibroadenoma piebriest, bet, kad tās beigušās, – samazinās. Veidojums bieži vien nav sataustāms un traucē ļoti reti, tāpēc atklāj tikai krūšu izmeklējumos. Ja to konstatē sievietei pēc 40 gadu vecuma, viens no iespējamiem risinājumiem ir operācija. Ja fibroadenoma ir ļoti liela, traucē, strauji palielinās vai ir mazākās šaubas par to, vai tiešām ir fibroadenoma, veidojums noteikti jāizoperē.
Pētījumi liecina, ka sievietēm, kurām krūtīs ir tādi labdabīgi veidojumi kā cistas un fibroadenomas, būtiski nepalielinās risks saslimt ar krūts vēzi. Taču nedrīkst vieglprātīgi domāt, ka arī citi veidojumi krūtīs var būt vienīgi labdabīgi. To var noteikt tikai ginekologs, krūts slimību speciālists vai onkologs.Krūšu ultrasonoskopija un mamogrāfija ir samērā precīzas metodes, lai noteiktu, vai veidojums krūtī ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Taču pilnīgi droša ir audu parauga mikroskopiska analīze – biopsija.
Sievietēm līdz 35 gadu vecumam krūtis ir ļoti blīvas, tāpēc tās izmeklē ar ultrasonoskopijas metodi, nepieciešamības gadījumā papildus veicot mamogrāfiju. Tā ļauj atšķirt iekaisumu no citiem veidojumiem, noteikt, vai tas sastāv no blīviem audiem vai šķidruma. Sievietēm pēc 50 gadu vecuma vispiemērotākā ir rentgenoloģiskā izmeklēšana – mamogrāfija, kurā pilnībā redzamas ne tikai abas krūtis līdz pat krūšu kurvja sienai, bet arī paduses. Ļoti svarīgi ir saglabāt visas mamogrammas, lai vajadzības gadījumā ginekologs vai onkologs attēlus varētu aplūkot.”
