4 gardas spinātu ēdienu receptes: ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi 0
Autors: Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mazās, svaigās spinātu lapas ir garšīgas salātos, bet lielākās labāk īsu brīdi pakarsēt.
Mīts un patiesība
No Persijas spināti vispirms atceļoja uz Spāniju. Vietējie mūki ātraudzīgos dārzeņus īpaši novērtēja un iekopa klosteros spinātu plantācijas. Valstu karaļu starptautiskie sakari veicināja šā auga izplatību visā Eiropā. 1870. gadā iznākušajā daktera Vulfa grāmatā par dažādu pārtikas produktu vērtību un bioķīmisko sastāvu viena kļūdaini ielikta komata dēļ spināti tika pasludināti par visvērtīgāko dzelzs avotu.
Pēc grāmatas faktiem, dzelzs bija tik daudz, ka ar maigajām lapiņām droši varēja naglot dēļus. Ārsti slavēja zaļās, ar dzelzi bagātās lapas un izrakstīja tās zāļu vietā. 1937. gadā vācu pētnieki, atkārtoti pētot pārtikas produktus, šo drukas kļūdu atklāja. Dzelzi spināti satur, bet ne tik milzīgos daudzumos, kā toreiz pasludināja. Bet bērniem joprojām tika celti galdā spinātu biezeņi, topošās māmiņas saujām ēda zaļās lapas.
Taču ne jau tikai dzelzs atrodams salātiem līdzīgajos augos, tajos ir arī beta karotīns, folijskābe, kalcijs, vitamīni. Spināti satur samērā daudz fosfāta, kas nepieciešams smadzenēm, kā arī kālija, kas ir atbildīgs par sirdsdarbību.
Kā apēst
Termiski apstrādājot, spināti zaudē savu vērtību, tāpēc vislabāk tos īsu brīdi tvaicēt, nevis vārīt vai cept. Spinātus var ēst arī svaigus. Atkarībā no pievienotajām garšvielām un sastāvdaļām spināti katrā ēdienā garšo citādi. Tie pielāgojas konkrētai garšai. Visbiežāk spinātus gatavo kopā ar olām, biezpienu un dažādiem sieriem. Tie var būt gan maigas krēmzupas, gan pikanta pīrāga sastāvdaļa.
Gatavos spinātu ēdienus nedrīkst ilgstoši glabāt un sildīt! Tie jāapēd tajā pašā dienā, jo diennakts laikā tajos rodas slāpekļskābes savienojumi. Tāpat zaļo lapu gatavošanai nedrīkst izmantot alumīnija traukus un foliju, jo saskarē ar šiem materiāliem veidojas veselībai nevēlami ķīmiskie savienojumi.
Svaigus spinātus glabā ledusskapī – pārtikas maisiņā, aprasinātus ar ūdeni, bet nemazgā. To dara īsi pirms gatavošanas.
Spinātus var sasaldēt, un pēc atkausēšanas tie nezaudē savu uzturvērtību. Lai lapas saglabātu intensīvi zaļo krāsu, tās vāra lielā sālsūdens daudzumā (ūdens un spinātu attiecība ir 1 : 3), neuzliekot katlam vāku. Ar spinātu sulu var iekrāsot gan pastu un pankūkas, gan biezeni un saldējumu. Produkti iegūst skaisti zaļu krāsu un nezaudē neko no garšas kvalitātes. Sulas vietā var izmantot arī sautētus un sablendētus spinātus.
Ja spinātu zupa, sautējumi vai salāti šķiet pārāk maigi, pusi no paredzētā daudzuma var aizstāt ar skābenēm. Abi lapu dārzeņi jāsautē atsevišķi un tikai tad jāpievieno zupai. Kopā sautējot, spināti kļūst cieti un bezgaršīgi. Skābenes var aizstāt arī ar citrona sulu. No garšvielām spināti vislabāk sader ar rīvētu muskatriekstu.
