4. februāris – Pasaules vēža diena – vēzis joprojām ir sarežģīta, dārgi un grūti uzminama mīkla 7
Viktors Gustsons, apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs
Februārī, atzīmējot Pasaules vēža dienu, uzmanības lokā atkal ir strauji augošā onkoloģisko slimību izplatība gan pasaulē, gan mūsu valstī. Palielinoties cilvēka mūža ilgumam, realitāte ir gana skarba – onkoloģisko pacientu skaits nemitīgi un strauji pieaug. Tiek lēsts, ka 2032. gadā pasaulē varētu būt jau 22 miljoni vēža pacientu, kas nozīmēs 70 % lielu kāpumu pēdējo 20 gadu laikā. Tas saistīts ar pierādītu likumsakarību – gados vecākiem cilvēkiem ļaundabīgo mutāciju veidošanās procesam šūnās vienkārši ir bijis vairāk iespēju un laika. Proti, cilvēki arvien biežāk “nodzīvo līdz savam vēzim”.
Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku ar jelkad dzīvē noteiktu vēža diagnozi, liecina SPKC dati. Labās ziņas ir tās, ka vienlaikus ar saslimstības pieaugumu uzlabojas arī vēža ārstēšanas iespējas un tās rezultāti kā pasaulē, tā Latvijā. Tāpēc visai droši iespējams apgalvot, ka vēzis, vismaz dažas tā lokalizācijas (piemēram, krūts, kolorektālais, prostatas) daļā gadījumu pamazām kļūst par kontrolējamu hronisku slimību, jo modernās terapijas risinājumi ļauj pagarināt dzīvildzi vai pat dod iespēju nodzīvot garu un pilnvērtīgu dzīvi.
Diemžēl ar onkoloģiju saistītās letālās statistikas izaicinājums aizvien nav atrisināts. Tas tāpēc, ka vēzis – tie ir vairāki simti dažādu slimību ar atšķirīgu izcelsmi, norisi, atsaucību terapijai un prognozi. Audzēja šūnas ļoti veiksmīgi prot “apmuļķot” imūnsistēmu – gan izdalot bioloģiski aktīvas vielas, kas visādi traucē imūnkompetentajām šūnām tās iznīcināt, gan visādi citādi maskējoties un maldinot. Turklāt audzēji, būdami ģenētiski nestabili, spēj dinamiski mainīties un spītīgi izdzīvot – proti, katrs audzējs ir neatkārtojamu un daudzveidīgu ģenētisko mutāciju kopums jeb kombinācija, kas nosaka ne tikai viena tipa audzēja atšķirības starp dažādiem pacientiem, bet arī padara vēzi par ļoti sarežģītu un līdz galam neatminamu mīklu, kuras atklāšanas centienus pavada aizvien jaunas hipotēzes, intensīvi meklējumi un, par laimi, tomēr arī cerīgāki risinājumi.
Ikviena pacienta ārstēšana – individuāli un precīzi
Mūsu organisms ir tik sarežģīta sistēma, ka pat šodien zinātniekiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, vai, izzinot vēža ģenētiskās pielāgošanās un izdzīvošanas mehānismus, šo problēmu izdosies atrisināt? Vai tieši ģenētiskās pārmaiņas ir tās, kas vēža šūnas mudina “aizceļot” uz citiem orgāniem un tur veidot metastāzes? Kas galu galā pēc veiksmīgas sākotnējās ārstēšanas (ķirurģijas, apstarošanas, medikamentozās terapijas) liek šīm it kā veselajām šūnām atkal nekontrolēti dalīties?
Kaut skaidru atbilžu pagaidām nav, cerības, protams, nezūd – ik gadu naudas izteiksmē vislabāk pārdotie medikamenti pasaulē ir tieši tie, kas paredzēti dažādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Tajā pašā laikā aizvien mazāk viena vai otra audzēja situācijā tiek izmantots princips “viena universāla terapijas shēma visiem”, bet gan tiek piemērota tieši konkrētajam pacientam un viņa “profilam” (imūnģenētiskajām, epiģenētiskajām un pat mikrobioma īpatnībām) atbilstoša ārstēšanas metode.
Pastāv arī uzskats, ka veiksmīgas terapijas atslēga meklējama dažādu terapijas metožu, piemēram, mērķterapijas un imūnterapijas secīgā vai vienlaicīgā kombinācijā. Imūnterapijas līdzekļu pamatā ir kāds no diviem principiāli atšķirīgiem darbības mehānismiem. Atkarībā no tā, šie medikamenti vai nu atbalsta un stimulē imūnsistēmu, lai tā atkal sāktu efektīvi strādāt, atpazītu un iznīcinātu vēža šūnas, vai arī nojauc iespējamās barjeras (noņem “bremzes”), kas kaut kādā mērā traucē imūnkompetentajām šūnām iznīcināt audzēja šūnas. Imūnterapijas preparāti šobrīd aizvien vairāk un plašāk tiek sekmīgi izmantoti dažādu audzēju terapijā, piemēram, metastātiskas melanomas ārstēšanā, taču jau pēc gadiem desmit, šim segmentam strauji attīstoties, tie varētu būt sekmīgas un ilglaicīgas vēža kontroles instruments.
Pēdējos gados liela interese ir pievērsta imūnterapijas metodei, kas tiek saukta par CAR-T šūnu terapiju, kad no pacienta asinīm paņemtajām T šūnām (T limfocītiem) laboratorijas apstākļos tiek pievienots himērisko antigēnu receptors (chimeric antigen receptor). Iegūtā “viela” pēc tam tiek intravenozi ievadīta atpakaļ pacienta organismā ar cerību, ka tā izplatīsies pa visu ķermeni un atbilstoši piesaistīties audzēja šūnām, tās iznīcinot.
Vai laimes spēle?
Kaut gan vēža terapijas mērķis vienmēr ir bijusi pacienta izārstēšana, tā diemžēl ne vienmēr ir sekmīga un garantē 100% efektivitāti – pat pašu modernāko terapijas līdzekļu izmantošanas gadījumā. Iedarbošanās uz dažādiem vēža augšanu un izplatību veicinošiem faktoriem nereti ir kā cīņa ar vējdzirnavām vai iešana pa apburto loku, slimībai atkāpjoties un tad atkal turpinot progresēt – terapijas rezultātā liela daļa vēža šūnu iet bojā, bet citas uz brīdi “paslēpjas” un tad atkal turpina dalīties. Tāpēc, kā apgalvo speciālisti, pat bagātās valstīs, kur onkoloģiskajiem pacientiem nav problēmu ne ar diagnostisko, ne terapeitisko metožu pieejamību, mirstība no vēža mazinās salīdzinoši lēni un pamatā uz agrīni diagnosticēto gadījumu rēķina.
Labākie audzēju ārstēšanas rezultāti Eiropā ir Zviedrijā, Somijā un Islandē, kur piecu gadu dzīvildze visu audzēju un stadiju pacientiem ir lielāka par 60%. Latvija ar nedaudz virs 40% piecu gadu vidējo dzīvildzi visu stadiju un formu audzējiem ir viena no pēdējām, līdzīgi kā atvēlēto līdzekļu ziņā, kas ir aptuveni 60 EUR uz vienu iedzīvotāju, kamēr Eiropā vidēji tie ir 170 EUR. Salīdzinot ES un Latvijas rādītājus, katram onkoloģijas pacientam mūsu valstī pēc diagnozes noteikšanas ir par 12% zemākas izredzes izdzīvot ilgāk par 5 gadiem, savukārt, salīdzinot ar Zviedriju, Latvijā vēža skartajiem cilvēkiem ir par 21% zemākas izredzes izdzīvot ilgāk par 5 gadiem.
Kā liecina nupat 1. februārī publicētie Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra Latvijas profila dati, no 2011. līdz 2019. gadam vēža izraisītā mirstība Latvijā samazinājās tikai par 3 %, kas ir teju trīs reizes lēnāks temps nekā vidēji ES, kur šis rādītājs ir 8 %. Latvijā laika periodā no 2000. līdz 2018. gadam ļaundabīgo audzēju dēļ potenciāli zaudēto mūža gadu relatīvais samazinājums par 14 % bija trešais zemākais ES valstīs – 2018. gadā kopumā tie bija 1832 zaudēti mūža gadi, rēķinot uz 100 000 cilvēku vecumā līdz 75 gadiem. No 2011. līdz 2019. gadam vēža izraisītā mirstība Latvijā samazinājās tikai par 3 %, kas ir mazāk nekā vidēji ES — 8 %. Vēža izraisītā mirstība vīriešiem (455 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija augstākā ES, savukārt sieviešu mirstība (213 nāves gadījumu uz 100 000) bija par 12 % augstāka nekā vidēji ES.
Situācija ir patiešām izaicinoša – joprojām ir liela vajadzība pēc jauniem ārstēšanas līdzekļiem onkoloģijā, jo, saskaņā ar dažādiem starptautiskiem klīniskiem pētījumiem, tikai 20-25% pacientu “atsaucas” vēža terapijai.
Secinājums ir viens – onkoloģija ir ne tikai viens no valsts veselības aprūpes budžeta lielākajiem “smagsvariem”, bet saslimšanas gadījumā – arī viena no privātos līdzekļus visvairāk tērējošajām diagnozēm. Brīnumnūjiņas, kas garantētu prognozējamu atlabšanu visiem un visos gadījumos, nav.
Tas, ka vēzis mūsdienās ir diagnoze, ar kuru iespējams sekmīgi cīnīties un to pārvarēt, prasa arī citu attieksmi vēža ārstēšanā – strauju un izlēmīgu, lai iespējami ātrāk apturētu slimības attīstību un nodrošinātu maksimāli labāko iespējamo ārstēšanu. Saslimstību ar vēzi pagaidām nevaram paredzēt vai novērst, taču attīstītajās pasaules valstīs, kur rūpes par indivīda veselību ir augsta un īpaša prioritāte, cīņā ar vēzi arvien plašāk tiek izmantots tāds pragmatisks un mūsdienīgs aizsardzības veids kā vēža apdrošināšana. Latvijā šis pakalpojums ir pieejams salīdzinoši nesen, vien otro gadu, taču iedzīvotāju intereses pastāvīgais pieaugums parāda pozitīvu tendenci – arī mūsu sabiedrībā pieaug to cilvēku skaits, kas par savu veselību spēj domāt ilgtermiņā, apzinoties, ka pavisam neliels ikmēneša ieguldījums pāris kafijas tašu vērtībā spēj pasargāt no iespējami lielas veselības un finansiālās katastrofas nākotnē un, iespējams, pat glābt dzīvību.
Atsauces:
European Cancer Inequalities Registry. Valstu vēža profili 2023. Latvija https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/57ac2732-lv.pdf?expires=1675411590&id=id&accname=guest&checksum=DFAC5DBCAE740D9E105C5D5C667FB3F7
https://medicine.lv/raksti/kampana-vers-uzmanibu-uz-katastrofalo-situaciju-veza-arstnieciba
https://arsts.lv/jaunumi/janis-eglitis-onkologija-sasniegumi-un-izaicinajumi-onkologiska-aprupe-krustceles
