4 brīnišķīgi iemesli, kāpēc jāļauj bērniem rotaļāties ar lellēm 2
Pirms dažām dienām norisinājās “Māmiņu Kluba” tiešraides diskusija „Kā rotaļa ar lellēm spēj ietekmēt bērna empātiju un sociālās prasmes”, kurā atzīti jomas eksperti – psiholoģe, piecu bērnu māmiņa Inga Bērziņa, bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, kas strādā un vada Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru, kā arī “Māmiņu Kluba” vadītāja, divu bērnu māmiņa un influencere Rūta Dvinska – viņi sprieda par to, cik ļoti būtiski jau bērniem no agrīna vecuma radīt apstākļus, lai tiktu attīstītas dažādas sociālās iemaņas, tostarp empātija.
1. Māca bērniem empātiju!
Diskusijas ievadā eksperti vienojās, ka empātija ir gan spēja just līdzi otram, gan arī prasme priecāties par otra prieku. Lielākā vai mazākā mērā empātija ir atrodama katrā cilvēkā un to iespējams attīstīt ar noteiktiem līdzekļiem. Eksperti bija vienisprātis, ka empātija ir nozīmīga gan bērnu un pusaudžu, gan arī pieaugušo vecumā, jo palīdz dažādās dzīves situācijās.
„Sociālās prasmes var attīstīt visa mūža garumā. Visām mūsu emocijām ir praktisks mērķis – veidot vieglāku komunikāciju ar citiem, jo komunikācija ir prasme, ko apgūstam. Empātija ir komponente, kas saistīta ar bērna attiecībām ar mammu; dabiski ir dažādi temperamenti, būs empātiskāki, mazāk empātiski cilvēki. Empātijas mērķis ir panākt, lai bērns veiksmīgi komunicē gan ar vienaudžiem, gan citiem. Esmu pārliecināts, ka bērnu var diezgan labi apmācīt izturēties empātiski,” skaidro psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, uzsverot, ka bieži vien tieši empātijas trūkuma dēļ cilvēki saskaras ar dažādām nepatikšanām arī pieaugušo vecumā, jo nesaprot, ko jūt otrs, nespēj adekvāti reaģēt.
Ekspertu viedoklis sasaucas arī ar Latvijas iedzīvotāju uzskatiem, jo vadošās Eiropas pētījumu aģentūras Norstat veiktais pētījums Latvijā, kurā tika aptaujāti vecāki ar bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, parāda, ka 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem atzīst empātiju par svarīgu sociālo prasmi savos bērnos.
2. Ar lellēm bērni parāda arī to, kas notiek viņu pašu dzīvē
Diskusijas dalībnieku izpratnē tieši rotaļāšanās, piemēram, lomu spēles citam ar citu, spēlēšanās ar lellēm, ir vērtīgs instruments, kas palīdz attīstīt bērnos sociālās un emocionālās prasmes, arī empātiju.
„Jāsaprot, ka ar lellēm un spēlēm bērni komunicē, rāda, kas notiek viņu dzīvē, izspēlē dažādus scenārijus, runā un izpauž sevi,” rotaļu pozitīvo nozīmi uzsver psiholoģe Inga Bērziņa. Viņas teikto papildina arī Nils Sakss Konstantinovs, kurš akcentē, ka vēlme rotaļāties jeb izzināt pasauli bērnos ir ielikta dabiski un vecākiem ir svarīgi to nemazināt, neapslāpēt.
3. Planšetdatora vai telefona vietā – rotaļas!
Diskusijas vadītāja Rūta Dvinska norāda, ka atbilstoši Norstat pētījuma rezultātiem trešā daļa respondentu kā prioritāti bērnu brīvā laika pavadīšanai izmanto planšetdatoru vai telefonu, turklāt pandēmijas ietekmē elektroniskajām ierīcēm veltītais laiks aug gan pieaugušo, gan bērnu vidū.
Šeit eksperti skaidro, ka vecākiem svarīgi saprast to, ka pastāv divu veidu uzmanības – aktīvā un pasīvā. Rīkojoties ar planšeti, bērni izmanto tikai pasīvo uzmanību, arī spēlējot radošas spēles. Savukārt piemēram, rotaļas ar lellēm, prasa likt lietā aktīvo uzmanību, tātad fantāziju, izdomu.
„Bērniem ir jānodrošina iespēja spēlēties, jārada aktīva vide viņu fantāzijas attīstīšanai. Rotaļājoties bērni modelē dzīvi un ieliek sevi, savu būtību šajās mantās, rotaļlietās. To sauc par projekciju, šādi bērni projicē savas vēlmes, sapņus, izpauž dažādas personības daļas, izspēlē konfliktus. Svarīgs arī sociālais moments, jo, spēlējoties kopā ar kādu, bērns iemācās dzīvot sabiedrībā, piemēram, saprot, ka ir jādalās, reizēm jāļauj to rotaļu mašīnu pastumt arī otram, un šāds bērns būs populārāks skolas, bērnudārza vidē, visi gribēs ar viņu draudzēties,” rotaļu svarīgo nozīmi rakstura attīstībā skaidro Nils Sakss Konstantinovs.
4. Lelles bērniem māca pieņemt atšķirīgo
Tāpat eksperti atzīst, ka bērniem var droši dot lelles jau no 2-3 gadu vecuma. Attiecībā par lellēm, diskusijas vadītāja, divu bērnu māmiņa Rūta Dvinska norādīja, ka ievērojusi, ka lelles, salīdzinot ar viņas bērnību, ir ļoti mainījušas. Piemēram, zīmols Barbie tagad piedāvā dažādu ādas krāsu, tautību lelles, kā arī lelles ar atšķirīgu ķermeņa uzbūvi, ar kustību traucējumiem, arī šādā veidā mācot bērniem saprast, pieņemt dažādo, atšķirīgo un attīstīt empātiju.
„Šīs vizuāli atšķirīgās Barbie lelles pilda vēl vienu ļoti svarīgu funkciju. Tās ne tikai māca bērniem pieņemt citādo, atšķirīgo, parādot, ka skaistums var būt dažāds, bet ļoti palīdz tiem bērniem, kuri ir atšķirīgi. Ieraugot veikalu plauktos sev līdzīgu lelli, šie bērni var justies pieņemti, akceptēti, novērtēti un saprasti, un tas ir ļoti daudz!” Barbie leļļu sociālo nozīmīgumu skaidro Nils Sakss Konstantinovs.
Diskusiju eksperti noslēdz ar aicinājumu vecākiem rotaļāties kopā ar bērniem gan svētku laikā, gan ikdienā: „Cilvēks noveco tad, kad beidz spēlēties!” atzīmē psiholoģe Inga Bērziņa.
“Māmiņu Kluba” diskusijas temata iedvesma ir gūta no neirozinātniska pētījuma, kuru īstenoja zīmols Barbie sadarbībā ar Kārdifas Universitāti, pierādot, ka rotaļas ar lellēm attīsta bērnos empātiju, veicina sociālo prasmju attīstību, kā arī palīdz bērniem justies laimīgākiem un labāk atgūties no grūtībām.
