4 ārsta padomi: brokastu svarīgums un neēšana vakarā ir pārspīlēti mīti 0
Nav noslēpums, ka cilvēka dzīves ilgumu un arī kvalitāti nosaka ikdienas dzīvesstils un ēšanas paradumi. Latvijā nepareizs uzturs ir par iemeslu dažādām saslimšanām, vielmaiņas problēmām un, protams, liekajam svaram. Sportistus savukārt apbrīno par teicamu fizisko formu, estētiku un rezultātiem, ko tie spēj sasniegt ar savu ķermeni. Ar uztura un dzīvesstila paradumiem, kurus vērts aizgūt no profesionāliem sportistiem un kas nodrošina cilvēka veselību ilgtermiņā, dalās Latvijas basketbola valstvienības galvenais ārsts Mārtiņš Pulveris.
1. Galvenais ir ievērot mērenību
Nereti sastopams ir priekšstats, ka cilvēkam, lai būtu vesels, ir kārtīgi jāēd. Patiesībā veselīgs uzturs ir saistīts ar mērenību. “Nepareiza ēšana mūsu zemē sakņojas tradīcijās vienā ēdienreizē apēst pirmo, otro un trešo ēdienu. Tas ir daudz par daudz. Cilvēki pārēdas,“ stāsta Mārtiņš Pulveris. Cilvēks, kurš nenodarbojas ar profesionālo sportu, var ēst visu, taču nepieciešams ievērot mērenību. Pārmērības kaitē vielmaiņai. ”Vienlaikus esmu novērojis, ka iedzīvotāji Latvijā mēdz kāpt arī otrā grāvī – izmēģina dažādas interesantas diētas, piemēram, ēd tikai gurķus vai dzer citronu ūdeni. Arī, ievērojot diētu, jāseko līdzi, lai ēdienreizes ir sabalansētas un organismam netrūktu vērtīgo uzturvielu,” turpina ārsts.
Mērenība ir viens priekšnoteikums, lai organisms labi justos un būtu vesels, otrs ir ēšanas ritms. “Var ēst divas reizes dienā, bet svarīgi ir ievērot noteiktu ritmu – darīt to katru dienu aptuveni vienā laikā. Ēdienreizes vēlams sabalansēt ar aktivitātēm un dzīvesstilu. Piemēram, brokastis nebūt nav svarīgākā ēdienreize. Ja dzīvesstils diktē nepieciešamību ēst vakarā, dari tā. Populārais uzskats, ka maltīte pēc sešiem vakarā dara resnu, ir nekas cits kā mīts, “ skaidro basketbola valstvienības ārsts. “Piemēram, itāļi pamatīgāko dienas maltīti ietur tieši vakarā. Jo vēlas vakariņas ģimenes lokā atbilst viņu dzīves ritmam. Vienlaikus tā nebūt nav Eiropas nācija ar lielāko aptaukošanās īpatsvaru.”
2. Uztura kvalitāte jeb skaties, ko tu ēd
“Cilvēkam ir jādomā līdzi, kas nonāk viņa šķīvī. Tam pievērš uzmanību sportisti un arī es kā sporta ārsts. Mans ieteikums – lasiet, kas ir rakstīts uz produkta iepakojuma, no kurienes produkts nāk un kāda ir tā kvalitāte,” rekomendē Mārtiņš Pulveris. “Piemēram, gaļa. Sportists bez gaļas iztikt nevar, jo ir ļoti svarīgi ikdienā uzņemt olbaltumvielas pietiekošā daudzumā. Ar augu valsts produktiem gaļu aizstāt ir grūti. Gaļas kvalitāti savukārt nosaka tas, kā dzīvnieks savas dzīves laikā ticis audzēts un barots. Informāciju par to var atrast uz iepakojuma. Pasaule mainās un cilvēki veikalos arvien labprātāk iegādājas augstākas kvalitātes pārtikas produktus. Pārtikas ražotāji ir uzķēruši šo tendenci un iepriecina fakts, ka gan sportistiem, gan sabiedrībai kopumā paaugstinātas kvalitātes produkti ir pieejami. Kaut vai tā pati putnu gaļas ražošana, neizmantojot antibiotikas putnu audzēšanas procesā – pasaulē arvien straujāk izplatās antibiotiku noturības problēma, t.i. var pienākt brīdis, kad antibiotikas kļūs neefektīvas dažādu slimību ārstēšanā. Šobrīd dažādi antibiotiķi veterinārijā tiek izmantoti daudz lielākos apjomos nekā cilvēku medicīnā. Tādēļ es kā ārsts varu atzīmēt, ka dzīvnieku audzēšana bez antibiotikām ir īpaši nozīmīga, lai antibiotiku rezistenci globālā mērogā apturētu vai vismaz ierobežotu, “ skaidro ārsts.
3. Eksotisko smūtiju vietā – svaigi vietējie produkti
Nav ieteicams aizrauties ar eksotiskiem ēdieniem no tālām zemēm, bet izvēlēties reģiona produktus, kurā dzīvojam. Svešzemju augļi un ogas bieži ir apstrādāti ar krietnu devu ķīmijas, lai tos labā stāvoklī varētu nogādāt līdz tirdzniecības plauktiem Latvijā. “Var atrast arī pētījumus, kas apliecina – svaigēdāji ar pārtiku uzņem daudz vairāk toksīnus nekā tie, kas patērē dzīvnieku valsts un vietējos produktus,“ stāsta izlases ārsts. Latvijā zeme un vide ir salīdzinoši labā stāvoklī – tā ir tīra, pagājis pietiekami ilgs laiks kopš nekontrolētas pesticīdu izmantošanas padomju gados, vienlaikus arī vietējie ražotāji rīkojas atbildīgāk un domā, kādu ekoloģisko pēdu vidē tie atstāj. “Neiesaku meklēt eksotiku. Piemēram, nesenais trends dzert smūtijus. Ja apēdot augļus un riekstus, uzturvielas organismā uzsūcas dabiski un pamazām, tad šos produktus sablendējot, tie uzsūcas momentā, organismam ir pārslodze, lai tos pārstrādātu. Rezultātā pie liekā svara var tikt ļoti ātri.”
4. Lai neslimotu, pareizi jāēd un arī jākustās
Cilvēkam ir jākustās. Fiziska aktivitāte katru dienu ir galvenais priekšnosacījums labai imunitātei. “Tieši kustība ir iemesls, kādēļ sportisti slimo mazāk. Kustēšanās laikā – skrienot, vingrinoties tiek trenēta un aktivizējas arī cilvēka imūnsistēma, limfocīti, “ stāsta Pulveris. Ja ķermenim ir fiziska slodze, jādomā arī par enerģijas atjaunošanu. “Uz treniņu nav ieteicams nākt ar tukšu vēderu. Vislabāk stundu pirms sportošanas ir uzņemt “lēnos ogļhidrātus” – putru, makaronus. Noteikti nedrīkst neēst pēc treniņa. Izsalkumu pēc sportiskas izkustēšanās vislabāk ieteicams remdēt ar olbaltumvielas saturošu maltīti – gaļu, zivīm un dārzeņiem. Pareiza ēšana jāievēro arī basketbolistiem. Piemēram, kaitīga ir “ātro ogļhidrātu” apjomīga lietošana pirms sacensībām vai to laikā. Sportojot, saldināto želeju, cukura batoniņu atstāto negatīvo iespaidu grūti pamanīt – ātri tiek sasniegts augsts enerģijas līmenis un pie lielām slodzēm kalorijas sadeg. Taču, aktīvās sporta gaitas noslēdzot, cilvēka vielmaiņa ir cietusi un ķermenis ātri aptaukojas, “ savās zināšanās dalās basketbola izlases ārsts.
