3×3 saiets – kā ideālā Latvija 0
Svētdien, 24.jūlijā, lieli un mazi no tuvienes un tālienes – ASV, Austrālijas, Krievijas u. c. –, pavisam no 15 valstīm, ieradās Kuldīgas novada Pelčos, kur sākās 3×3 saieta nedēļa. Kopā ar vietējiem ļaudīm saietā kopskaitā ir 450 dalībnieku.
3×3 saietu Pelčos vada Bitinieku ģimene – Daiga un Aldis kopā ar savām trim meitām. Ģimenei jau ir pieredze četru saietu rīkošanā, šis ir piektais. Pelči kā norises vieta izraudzīta tās skaistās sakoptās vides dēļ – te ir skaista pils un krāšņs pils parks.
Trešdien, 27. jūlijā, svinīgi tiks atvērta grāmata “3×3 Latvijā. 1990 – 2015”. Tās autores ir Daiga Bitiniece un Rasma Zvejniece. Daiga teic: “Izvēloties materiālus, daudz ņēmām vērā to, lai cilvēki, kuri ar šo kustību nav saskārušies, redzētu, cik blīvs ir intelektuālais pienesums no stiprām, radošām personībām. Vairākās nometnēs strādājis Imants Ziedonis, Māra Zālīte, Vaira Vīķe-Freiberga, Valters Nollendorfs, Roberts Mūks u. c.; daudzās – Līga Ruperte, Māra un Jānis Tupeši, Roze Stiebra, Austris Grasis, Daira Cilne, Valdis Muktupāvels, Solveiga un Zigurds Miezīši, Gundega un Jānis Peniķi, Ilga Reizniece, Lauma Vlasova utt. Vēl un vēl lielas personības, kuras brīvprātīgi un par velti ieguldījušas zināšanas un enerģiju. Tieši tāpēc 3×3 kustība ir tik iedvesmojoša!”
3×3 krustmāte Līga Ruperte atsaucas uz Ilgas Reiznieces teikto, ka 3×3 ir ideālā Latvija realitātē. “Un ikviens, kas baudījis 3×3 saietu azartu, piekritīs Alberta Rokpeļņa vērtējumam, ka latviskums, ko gūst 3×3 saietā, ir ne tikai tradicionālās kultūras plašāka iepazīšana, bet arī mīlestība pret savu valsti un tautu un apziņa, ka latvieša pienākums ir strādāt Latvijas izaugsmei.”
Raug, ieskats dažās šīsnedēļas nodarbībās. “Latviski rituāli un tradīcijas senāk un tagad” – ievirze, ko vada Latvijas 3×3 padomes priekšsēde Inese Krūmiņa. Tajā dalībnieki uzzinās, kas ir rituāls, kā tas saistīts ar tradīciju, kas to atšķir no ieraduma, kāpēc rituāli pastāv, un dažus rituālus izmēģinās praksē.
Aktuālos iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumus interesenti apskatīs kopā ar politologu Ivaru Ījabu. 3×3 teātris iestudēs un izspēlēs kādu no Austrālijas dramaturga, režisora un publicista Ulda Siliņa lugām. Tā kā ieviržu ir pulka, dažkārt grūti izšķirties – vai iet uz latvisko virtuvi un iemācīties pagatavot kādu no senajiem kurzemnieku ēdieniem vai izvēlēties apgūt zāļu sievas Līgas Reiteres gudrības par ārstniecības augiem un salātos liekamajām nezālēm. Vai varbūt doties uz vīna darīšanas ievirzi, ko vada Latvijas 2015. gada labākā vīna darītāja titula ieguvējs Varis Sants. Bērniem ir savas aizrautīgas nodarbības – veidot animācijas filmiņu, iepazīt mežu, tajā skaitā izstaigāt brīnišķīgu dabas taku “Ozolu biotops” Kabiles pagastā.
Kurzemē ir dzīvojuši senie ķoniņi. Saietā Agris Dzenis vada ievirzi “Latvieši dzimtbūšanas laikā. Senie ķoniņi”. Viņš uzsver, ka laikā no 16. gs. beigām līdz 19. gs. sākumam vairākums latviešu savā zemē bija nevis saimnieki, bet muižnieku īpašums. Tomēr šim laikam nav raksturīgs tikai verdzības un beztiesiskuma drūmums. Vēsturē mazāk zināmi ir latviešu brīvnieki un pilsētnieki, kuri saglabāja personisko brīvību un īpašuma tiesības. Noslēgtajā zemnieku vidē no pagāniskajām un kristietiskajām tradīcijām izveidojās savdabīga latviešu garīgā kultūra. Saieta dalībniekiem Agris sola: “Ielūkosimies tā laika vēstures avotos – vaku grāmatās, baznīcu vizitācijās, likumos, hronikās un literārajos sacerējumos, noskaidrosim dzimtbūšanas izcelsmi un izpausmes, vācu un nevācu attiecības, sevišķi Kurzemē. Īpašu uzmanību veltīsim ievērojamākās brīvļaužu grupas – kuršu ķoniņu – cīņām par brīvību un dzimtas īpašumu, paviesosimies savulaik lielākajā brīvciemā – Ķoniņciemā, kura atdzimšana šogad ir sākusies.”
