3D meistari palīdz ietaupīt 0
Cilvēka sirds, zobi, veloķēde, kājas modelis, nedegošs lidmašīnas salona interjers – tas viss tiek drukāts Baltijā lielākajā 3D printēšanas centrā Brīvības ielā Rīgā.
Cilvēka sirds, zobi, veloķēde, kājas modelis, nedegošs lidmašīnas salona interjers – tas viss tiek drukāts Baltijā lielākajā 3D printēšanas centrā Brīvības ielā Rīgā.
“Lielākā problēma ir tā, ka Latvijā joprojām īsti nav sapratnes, ko ar trīs dimensiju (3D) printēšanas tehnoloģiju var panākt – cik daudz var ietaupīt naudu un laiku. Ārvalstu klienti vēršas pie mums ar konkrētām vēlmēm, kamēr Latvijā mums pašiem ir jāiet un jāpārliecina, jāstāsta, jākonsultē. Tieši tāpēc viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir konsultēšana – ejam pie uzņēmumiem un skatāmies, ko viņi dara, kā strādā, ko ražo un kā mēs varētu palīdzēt. Latvijā pat 10 000 eiro ietaupījuma pieminēšana gadā nav gana pārliecinošs faktors. Daudzi ir ieslīguši esošajās ražošanas sliedēs, no kurām negrib rāpties ārā,” atzīst Baltijā un, iespējams, pat Baltijas jūras reģionā lielākā 3D printēšanas centra “Baltic3D” valdes priekšsēdētājs Jānis Jātnieks.
Potenciāls jebkurā ražošanas sfērā
Uzņēmums nodrošina pasaulē augstākās kvalitātes 3D printēšanas pakalpojumu, turklāt pārstāv pasaulē lielāko 3D printeru ražotāju “Stratasys”. Uzņēmums spēj izprintēt teju jebkuru klientu vēlmi – tiek gatavotas detaļas elektronikas, aeronautikas, farmācijas, medicīnas nozarēm. Īpaši zobārstniecībai.
Nedēļas laikā uzņēmuma telpās top pat 200 zobu rindas, no kurām pēcāk veido zobu taisnošanas kapes. Savukārt, piemēram, lidmašīnu interjera detaļas veido no materiāla, kas degot neizdala dūmus. Nedrīkst aizmirst arī protēzes, ortozes u. c. medicīnā svarīgas lietas. “Minot teju jebkuru ražojošu uzņēmumu, es varētu nosaukt vairākus veidus, kā mēs varētu uzņēmumam palīdzēt. Labi zināms, ka ir dažādas metāla detaļas, kuru izveidošana ir ļoti sarežģīta un dārga. Plastmasas ekvivalentu varam uztaisīt 3 – 4 reizes ātrāk un vairāk nekā uz pusi lētāk, neatpaliekot kvalitātē,” atklāj uzņēmuma līdzdibinātājs.
Uzņēmuma klientu bāze ir gana plaša – “Baltic3D” pakalpojumus izmantojuši vairāk nekā 300 uzņēmumi. Lielākā daļa klientu joprojām ir no Latvijas, taču vairāk naudas ienes ārvalstu klienti – detaļas tiek sūtītas gan uz Lielbritāniju, gan Zviedriju, gan ASV u. c. valstīm. Kā norādīja J. Jātnieks – loģistika šoreiz ir mazsvarīga.
Interesanti, ka ar vairākiem uzņēmumiem parakstīti līgumi, kas paredz garantētus ražošanas apjomus, lai brīdī, kad viņiem vajag detaļu, printeris būtu pieejams. Īpaši tas novērojams aeronautikā – uzņēmumiem parasti detaļu obligāti vajag rīt un ne vēlāk, par ko viņi arī atbilstoši maksā. Jānis arī atklāj, ka uzņēmuma apgrozījums ik ceturksni aug par 25%. Pagaidām septiņciparu skaitlis gan vēl nav sasniegts, taču drīz tas varētu notikt. “Esam sākuši arī pelnīt, ko gan novirzām uzņēmuma attīstībā. Nopelnīt šobrīd nav svarīgi – ja neieguldīsim uzņēmumā, mums nebūs nākotnes.”
Pirms neilga laika medijos plaši izskanēja ziņa par 3D printētu sirds kopiju, ko plānošanai pirms sarežģītas sirds operācijas izmantoja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsti. Sirds modelis printēts tieši “Baltic3D” telpās – ar jaunāko un dārgāko “Stratasys” printeri, kas izmaksājis 250 000 eiro, izmantojot ļoti sarežģītu materiāla izsmidzināšanas metodi.
“Prieks, ka atradās viens entuziasma pilns dakteris, kurš gribēja izmantot mūsu printētu 3D sirdi kā diagnostikas metodi. Jāsaprot gan, ka 3D šobrīd ir tikai kā diagnostikas un operācijas plānošanas metode. Izprintēt sirdi, ko varētu likt ķermenī, būs reāli iespējams vien pēc 25 – 30 gadiem,” cerības nedaudz piebremzē Jānis.
Kopumā uzņēmuma rīcībā šobrīd ir 21 ierīce – lielākas un mazākas, cenu kategorijā no 1000 eiro par mazākajiem aparātiem līdz pat 150 000 un 250 000 eiro par iekārtām, kas krietni pārsniedz cilvēka augumu. Kopējā ierīču vērtība pārsniedz pusmiljonu eiro. “Baltic3D” lielākais printeris spēj radīt detaļas, kas ir 40 x 35 x 40 cm lielas, kas esot optimāls izmērs. Taču pasaulē ir arī tādi printeri, kas spēj ražot detaļu viena kuba izmērā un pat cilvēka auguma lielumā. Šādu ierīču cena gan jau sniedzas miljonos, un tās lielākoties izmanto konceptauto veidošanā un aeronautikā.
Latvijā 3D joprojām nenovērtē
Latvijā ar 3D tehnoloģijas novērtējumu gājis kā pa celmiem. “Ar atbalsta iegūšanu sākumā viegli nebija – mums vairākkārt atteica Eiropas fondu finansējumu, jo neviens nezināja, kas esam un kas tas 3D par zvēru ir. Par laimi, pirmā printera pirkšanai ieguvām Lauku atbalsta dienesta finansējumu. Domājām, ka tas būs vien hobijs, bet mani tā lieta ļoti interesēja un ātri sapratām, ka viena iekārta neko nedod. Tā sākām slēgt līgumus ārvalstīs ar uzņēmumiem, kuri ļāva izmantot savas iekārtas. Klienti nemaz nezināja, ka mums pašiem iekārtu nebija. Tālāk nāca atbalsts no Norvēģijas finanšu instrumenta un bankas “Citadele”, kas mums ļāva nopietni atsperties. Viegli nebija, bet paldies “Citadelei”, kura iedziļinājās mūsu projektā un mūsos ieklausījās,” sākuma grūtības atminas Jānis.
Viņš stāsta, ka bizness sākts (uzņēmums dibināts 2013. gadā) pēc atgriešanās no ASV, kur Jānis gadu nostrādājis par finanšu brokeri, saprotot, ka tā nav nozare, kurā labprāt pavadītu atlikušo mūžu. “Brīdi ļoti veiksmīgi strādāju par finanšu konsultantu, kas, starp citu, vēlāk palīdzēja sarunās par finansējuma iegūšanu.”
Jāizglīto pašiem
Interesanti, ka uzņēmums jau drīzumā plāno sākt ražot savu 3D printēšanas diegu. “Mums ir laba sadarbība ar RTU Ķīmijas fakultāti, kur veicam visus sagatavošanās darbus ar Beļģijas Gentes universitāti, kur mums izveido diega formulu. Diegu veidojam no pārstrādātām polipropilēna plastmasas granulām, ko ražo Olaines “Nordic Plast”,” norāda Jānis. Citi nākotnes plāni – printeru pārdošana skolām un universitātēm, kā arī jauniešu izglītošana. “Kopumā uzņēmumā darbojas 13 cilvēki – gan programmētāji, gan 3D modelētāji, gan inženieri. Taču izglītojuši viņus esam faktiski mēs paši, jo universitātēs 3D modelēšanai sagatavo tikai nedaudz, turklāt tikai pašas pamatzināšanas, to nesasaistot ar pielietojumu dzīvē. Gribam, lai jau skolā bērniem kā reizrēķinu iemāca 3D modelēšanu, jo ar to būs saistīta visa nākotnes ražošana,” atzīst uzņēmējs.
Vēl interesantāks projekts ir “Bio printeris”, kura izstrādē “Baltic3D” sadarbojas ar LEO pētījumu centru un Rīgas Stradiņa universitātes šūnu pētniecības centru. Līdz šā gada novembrim mērķis esot uzbūvēt printeri, ar ko varētu radīt struktūras, uz kurām speciālā vidē varētu audzēt dzīvas šūnas. No tām savukārt vēlāk taisītu implantus mugurkaulam, ceļiem, elkoņiem u. c.
Bankas “Citadele” Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Sanita Bajāre:
“Šis augsto tehnoloģiju projekts ir piemērs citiem uzņēmumiem, ka globāliem plāniem iespējams atrast finansējumu šeit pat Latvijā. Prieks kreditēt uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību. 3D printēšanas centrs gada laikā kopš tā dibināšanas ir veiksmīgi spējis sabiedrībai un klientiem veidot izpratni par savu pakalpojumu, un ticu, ka radīs vēl daudzas jaunas iespējas attīstībai medicīnas, ražošanas un citās jomās.”
Tuvākā filiāle:
Klientu apkalpošanas centrs “Domina” Ieriķu ielā 3 Rīgā, iepirkšanās centrā “Domina”
