390 000 km garš dzīvžogs! Pētnieki atklājuši – ar Anglijas dzīvžogiem varētu apjozt Zemi desmit reizes 9
Ja visus Anglijas dzīvžogus izkārtotu rindiņā vienu aiz otra, tie stieptos apkārt zemeslodei desmit reizes, tā liecina jaunākā un līdz šim arī visplašākā šo vēsturisko ainavas elementu karte. Ekologi cer, ka iegūtie dati ļaus labāk aizsargāt tik iecienītās koku un krūmu apstādījumu līnijas, kas nodrošina barību un patvērumu savvaļas dzīvniekiem un augiem, kā arī uzkrāj lielu daudzumu oglekļa, tā vēstīja britu medijs “BBC“.
Pētnieku veiktā lāzera skenēšana no gaisa atklājusi dzīvžogus kopumā 390 000 km garumā. Konstatēts, ka visvairāk dzīvžogu ir Anglijas dienvidrietumos, kur priekšgalā pārliecinoši atrodas Kornvola (Cornwall), bet vismazāk to ir Sērrejā (Surrey), Hempšīrā (Hampshire) un Berkšīrā (Berkshire).
“Iespējams, ka Anglijā ir vairāk dzīvžogu nekā jebkur citur pasaulē, tāpēc mums ir ļoti paveicies, ka mums ir šis milzīgais resurss,” sacīja Apvienotās Karalistes Ekoloģijas un hidroloģijas centra vadošais pētnieks Dr. Ričards Broitons (Dr. Richard Broughton). “Valsts politikas ietvaros mēs cenšamies paplašināt dzīvžogu platības šajā valstī, un šis pētījums mums parādīs, kur tieši šajā dzīvžogu tīklā ir vislielākie caurumi, kurus tad mēs varētu pacensties aizpildīt,” viņš piebilda.
Jau kopš bronzas laikmeta dzīvžogi ir bijuši daļa no Lielbritānijas lauku apvidu struktūras, iezīmējot zemes īpašumu robežas, kā arī ierobežojot lopu pārvietošanos uz kaimiņa zemes gabalu. Šajos dzīvžogos aug simtiem dažādu savvaļas augu, tie kalpo kā lielisks patvērums ligzdojošiem putniem, maziem zīdītājiem un kukaiņiem, kā arī tajos var uzkrāt lielu daudzumu oglekļa, raksta “BBC”.
No 20.gadsimta 40. līdz 90.gadiem intensīvas lauksaimniecības metožu ieviešanas rezultātā Lielbritānijā izzuda aptuveni puse no visiem tās dzīvžogiem, pie tam galvenokārt šis samazinājums skāra tieši Angliju, un, lai gan kopš 90.gadiem to izzušana ir pamazām palēninājusies, dzīvžogu nekopšana, dažādu veidu bojājumu nenovēršana, kā arī pilnīga to iznīcināšana joprojām ir liels drauds.
Pētnieku izveidotā dzīvžogu karte parāda, ka visvairāk (24 %) no Anglijas dzīvžogiem ir dienvidrietumos. Izņemot Londonu, vismazākais dzīvžogu īpatsvars ir ziemeļaustrumos (4 %). Pārējos Anglijas reģionos tie ir 11% līdz 13% katrā. Apgabalu līmenī Somersetā, Derbišīrā un Kornvolā ir vislielākais dzīvžogu blīvums (dzīvžoga kilometri katrā no apgabaliem). Izņemot pilsētu teritorijas, vismazākais dzīvžogu blīvums ir Surrejā, Hempšīrā un Berkšīrā, secinājuši pētnieki.
Saskaņā ar pirms gada publicēto apkārtējās vides uzlabošanas plānu, valdība ir apsolījusi līdz 2037. gadam izveidot vai atjaunot 48 000 km dzīvžogu, bet līdz 2050.gadam – 72 000 km dzīvžogu.
