38 sabiedriskās ēkās atklātas nedrošuma pazīmes 1
Pašvaldību būvvaldēm apsekojot sabiedriski nozīmīgas ēkās, līdz šim atklāti 38 gadījumi, kad ēkās ir konstatētas nedrošuma pazīmes un tās ēku īpašniekiem būs jāpārbauda, trešdien intervijā Latvijas Radio teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pēc viņa teiktā, 38 ēkām ir atklātas nedrošuma pazīmes, no kurām 31 atrodas Rīgā. “Protams, Rīgā arī šo sabiedriski nozīmīgo eku skaits ir absolūti lielākais, par to nav šaubu,” piebilda ministrs.
Pavļuts stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz šim saņēmusi informāciju no 59 pašvaldību būvvaldēm – kopumā Latvijā ir 85 pašvaldību būvvaldes. Viņš atgādināja, ka EM lūdz veikt ārkārtas pārbaudes sabiedriski nozīmīgās ēkās – tādās, kurās pašlaik notiek būvdarbi un tādās, kuras nodotas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā. “Kopumā šādu ēku ir 1378 ēkas. Skaits ir pietiekami prāvs. Šobrīd apsekotas ir 565 ēkās jeb 41% būvju,” stāstīja ekonomikas ministrs.
Pavļuts, atzina, ka apsekotajās ēkās ir atklātas virkne nepilnību – 162. “Proporcija ir pietiekami jūtama,” uzsvēra ministrs, taču arī piebilda, ka puse no nepilnībām ir saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.
“Būvinspektori ir secinājuši, ka nedrošuma pazīmes, es pasvītroju – nedrošuma pazīmes, jo cik nopietnas tās lietas ir, to varēs pateikt pēc kāda laika, ir 38 gadījumi. No tiem 31 Rīga. Šiem ēku īpašniekiem būs jāizvērtē riski un jānodrošina šo ēku drošība,” uzsvēra Pavļuts. Viņš arī stāstīja, ka vairākos gadījumos ir atklāta patvaļīga būvniecība un ugunsdrošības prasību pārkāpumi – attiecīgi 17 un 13 gadījumi.
Viņš arī atklāja, ka 12 objektos ir apturēta būvniecība, bet četros objektos – apturēta ēku ekspluatācija. “Tie gan ir mazāka mēroga objekti, bet atsevišķās mazās pašvaldībās ļoti nozīmīgas ēkas, piemēram, divas sporta zāles un divas pamatskolas,” teica Pavļuts.
“Ja ņem vērā, ka apsekoti ir 41% ēku, tad domāju, ka neatbilstību ir pietiekoši daudz, kas kopumā liek domāt, ka būvvalžu kapacitāte ikdienā ir nepietiekama. Ja mēs kampaņveidīgi konstatējam tik daudz neatbilstību, tad kaut kas nopietni nav kārtībā,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
Jau ziņots, ka EM šā gada 22.novembrī nosūtīja vēstuli Latvijas būvvaldēm, lūdzot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Vienlaikus ministrija aicināja būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kas pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā.
Diskusijas par sabiedrisko ēku drošību aizsākās pēc “Maxima” lielveikala sagrūšanas Zolitūdē. Traģēdijā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
