37,2 °C – vesels vai slims? 5
It kā nekas nekait, taču ķermeņa temperatūra mazliet paaugstināta. Vai mērījums ir precīzs, un par to būtu jāuztraucas?
Pierasts uzskatīt, ka zelta standarts, ko vajadzētu rādīt termometram, ir 36,6 °C, taču par normālu atzīstams mērījums robežās no 35,5 līdz 37,2 °C. Latvijā pieņemts temperatūru mērīt padusē, taču precīzāki ir rādījumi, kas gūti mutē vai taisnajā zarnā, proti, tuvāk organisma iekšējai videi. Šeit rādījums būs par vienu līdz trim grādiem augstāks, nekā mērot uz ādas jeb padusē.
Ja temperatūra ir paaugstināta līdz 37,2 °C ilgāku laiku, taču cilvēks labi jūtas, to var uzskatīt par viņa normu. Kā skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs Edmunds Jansons, daudziem cilvēkiem mērījums mēdz paaugstināties emocionālā stāvokļa ietekmē, piemēram, no rīta pamostoties, ir 36,6 °C, bet pēc grūtas darba dienas, kuras laikā bijuši dažādi konflikti, – 37,2 °C. Tie, kuriem ir jutīga veģetatīvā nervu sistēma, droši vien būs pārsteigti, mērot temperatūru vienlaikus abās padusēs, jo tā var atšķirties.
Temperatūra var mazliet pakāpties pēc sātīgas maltītes un intensīvām fiziskajām nodarbībām, kā arī dienas otrajā pusē, taču labas pašsajūtas gadījumā par to nav jāuztraucas.
Ar ko mērīt
Digitālās mērierīces ir precīzākas nekā dzīvsudraba termometri, tomēr arī tām mēdz būt dažāda kvalitāte. Priekšrocība – ātra temperatūras noteikšana, kas īpaši svarīga bērniem, jo viņi nespēj mierīgi nosēdēt ar termometru padusē.
Lai nebūtu jābrīnās par negaidīti augstu rādījumu, pirms mērierīces lietošanas pirmo reizi, derētu izlasīt tās lietošanas pamācību. Piemēram, veicot vairākus mērījumus pēc kārtas, digitālais termometrs būs uzsilis, tāpēc rādīs vairāk grādu, nekā vajadzētu.
Pieredze liecina, ka problēmas mēdz rasties, vienam un tam pašam cilvēkam mērot temperatūru ar dažādiem termometriem, jo īsti nevar saprast, kurš melo. Lai būtu vieglāk salīdzināt rezultātus, labāk izmantot vienu un to pašu termometru. Kā novērojis Edmunds Jansons, katrai mērierīcei var būt dažāda jutība, turklāt kādreiz termometrs rāda aplam.
Kāpēc rāda vairāk
Mazliet paaugstinātu temperatūru bieži novēro jauniem, emocionāliem cilvēkiem, kuru organisms ļoti jutīgi reaģē uz stresu.
Nereti termometra stabiņš mazliet virs normas pakāpjas pēc vīrusu infekcijas, piemēram, gripas, pārslimošanas, ko īpaši bieži novēro bērniem. Cilvēks it kā ir izveseļojies un analīzes normālas, bet temperatūra paaugstināta. Ja tā vērojama ilgāk nekā mēnesi, vērts apmeklēt ģimenes ārstu, lai noskaidrotu cēloni.
Temperatūra mēdz nedaudz pacelties vairogdziedzera pastiprinātas darbības jeb hipertireozes gadījumā. Tad būs arī citas izpausmes, piemēram, pārlieku liela aktivitāte, karstuma sajūta, svara zudums, paātrināta sirdsdarbība. Šādā situācijā vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, pārbaudīt hormonu līmeni asinīs un veikt ultrasonogrāfiju vairogdziedzerim.
Ja ilgāku laiku ir ne tikai nedaudz paaugstināta temperatūra, bet arī nogurums, traucēts miegs un slikta ēstgriba, svara zudums, svīšana, nemotivēts nogurums, jānoskaidro iemesls. Ja asinsanalīzēs neko neatklāj, nepieciešami padziļināti izmeklējumi.
Aiz mazliet paaugstinātas temperatūras var slēpties plaušu karsonis, tuberkuloze, onkoloģiskas slimības, dažādu veidu iekaisumi, piemēram, mutes dobumā, mandelēs, sievietēm olnīcās. Ne visi vīrusi un baktērijas izraisa drudzi, kā dažiem šķiet. Turklāt, ja nopietnā slimība norit ar zemu temperatūru, nav par ko priecāties, jo tā liecina – organisms ar nevēlamajiem mikroorganismiem necīnās pietiekami aktīvi.
Padoms
Ja temperatūra nav augstāka par 38 °C, lai nekavētu organisma dabisko aizsargreakciju, nav ieteicams to samazināt ar medikamentiem.
Pirms vēršaties pie ārsta, bažījoties par ilgstoši nedaudz paaugstinātu temperatūru, to vajadzētu mērīt vairākas dienas, piemēram, nedēļu vienā un tajā pašā laikā no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Turklāt vēlams to darīt ar vienu un to pašu mērierīci.
